Ēdiena enerģētika ir tā neatņemama sastāvdaļa, tā spēcīgi ietekmē mūsu ikdienu – notikumus, kurus pievelkam. Izejvielu enerģētika, pavāra enerģētika un mūsu enerģētika ēdot. Dzīvnieki nāves brīdī izdzīvo bailes, skaudību, sarūgtinājumu, vilšanos, šausmas utt. Šīs emocijas ēdiena gatavošanas laikā nav iespējams nedz izvārīt, nedz izcept, nedz iztvaicēt… tās tiek apēstas. Enerģija, kuru satur apēstais produkts, ietekmē mūsu prātu, garastāvokli un rīcību, neatkarīgi no tā – vai mēs to vēlamies vai ne. Bada sajūta rodas nevis no barības vielu trūkuma ķermenī, bet gan dēļ attiecīgās enerģijas iztrūkuma psihē. Kādu spēku cilvēks saņem no pārtikas, tāda arī ir viņa rīcība. Bieži cilvēks pat nenojauš, kā viņa patērēto produktu enerģētika veido viņa raksturu un uzvedības stilu. Savukārt attiecīgās rakstura īpašības un uzvedība – prasa no cilvēka enerģētiskos resursu: atkal uzņemam savu ierasto pārtiku. Apburtais loks. Uzturā lietojot gaļas produktus – cilvēkam attīstās smalka un sākotnēji grūti pamanāma, bet dziļa, tieksme nostāties pret apkārtni uzbrūkošā pozīcijā. Saspringtā atmosfērā, jūtot konkurenci un sacensības garu – cilvēks jūtas dabiski. Kad ir vajadzīga sirsnība, atvērtība, labsirdība, līdzjūtība un citas cilvēciskās kvalitātes, cilvēkam pietrūkst iekšējā spēka nonākt šādā stāvoklī. Ja cilvēks, kurš pieradis pie konkurences cīņas, pārtrauks uzturā lietot gaļu – bezspēks un vājums var būt dabiskas parādības. Tikai tad, kad cilvēkā būs notikusi iekšējā pārkārtošanās, bezspēks pazudīs, jo vairs nebūs vajadzīga enerģija, kas ļauj stāvēt pretī pasaulei, cīnīties. Aktuāla kļūs sadarbība, elastība, maigums, miers. Tā kā veģetāriešu psihe ir mazāk saspringta, viņiem pasaule šķiet daudz krāsaināka, skaistāka, vienkāršāka un laimīgāka un ne jau tāpēc, ka viņi staigā «rozā brillēs», bet gan tāpēc ka nenēsā baiļu, vilšanās un bezizejas sajūtas brilles…
Ēdiena enerģētika ir tā neatņemama sastāvdaļa, tā spēcīgi ietekmē mūsu ikdienu – notikumus, kurus pievelkam. Izejvielu enerģētika, pavāra enerģētika un mūsu enerģētika ēdot.
Dzīvnieki nāves brīdī izdzīvo bailes, skaudību, sarūgtinājumu, vilšanos, šausmas utt. Šīs emocijas ēdiena gatavošanas laikā nav iespējams nedz izvārīt, nedz izcept, nedz iztvaicēt… tās tiek apēstas. Enerģija, kuru satur apēstais produkts, ietekmē mūsu prātu, garastāvokli un rīcību, neatkarīgi no tā – vai mēs to vēlamies vai ne.
Bada sajūta rodas nevis no barības vielu trūkuma ķermenī, bet gan dēļ attiecīgās enerģijas iztrūkuma psihē. Kādu spēku cilvēks saņem no pārtikas, tāda arī ir viņa rīcība. Bieži cilvēks pat nenojauš, kā viņa patērēto produktu enerģētika veido viņa raksturu un uzvedības stilu. Savukārt attiecīgās rakstura īpašības un uzvedība – prasa no cilvēka enerģētiskos resursu: atkal uzņemam savu ierasto pārtiku. Apburtais loks.
Uzturā lietojot gaļas produktus – cilvēkam attīstās smalka un sākotnēji grūti pamanāma, bet dziļa, tieksme nostāties pret apkārtni uzbrūkošā pozīcijā. Saspringtā atmosfērā, jūtot konkurenci un sacensības garu – cilvēks jūtas dabiski. Kad ir vajadzīga sirsnība, atvērtība, labsirdība, līdzjūtība un citas cilvēciskās kvalitātes, cilvēkam pietrūkst iekšējā spēka nonākt šādā stāvoklī. Ja cilvēks, kurš pieradis pie konkurences cīņas, pārtrauks uzturā lietot gaļu – bezspēks un vājums var būt dabiskas parādības. Tikai tad, kad cilvēkā būs notikusi iekšējā pārkārtošanās, bezspēks pazudīs, jo vairs nebūs vajadzīga enerģija, kas ļauj stāvēt pretī pasaulei, cīnīties. Aktuāla kļūs sadarbība, elastība, maigums, miers.
Tā kā veģetāriešu psihe ir mazāk saspringta, viņiem pasaule šķiet daudz krāsaināka, skaistāka, vienkāršāka un laimīgāka un ne jau tāpēc, ka viņi staigā «rozā brillēs», bet gan tāpēc ka nenēsā baiļu, vilšanās un bezizejas sajūtas brilles…
Avots:
http://www.torsunov.ru/public.htm