Šķiet, ka tas viss vienkārši nav. Tā jau vispāri ir ziemeļu zemju tradīcija - piknikot vasarā. Dienvidu zemēs pikniko vasarās tikai tie, kam galīgi nav ko citu darīt, jo ir briesmīgi karsts. Ēna vai nē nav tik svarīgi.
Bet jā, atcerējos kā gribēju atkārtot to stereotīpisko bildi, apsēžoties komfortablā salmu krēslā zem palmām skatoties jūru un dzerot passifloras sulu caur trubiņu. Baigi smuki bija līdz brīdim kad kukaiņi sāka krist no palmu lapām sulā iekšā, smuki tēmējot.
Pikniko marta beigās kad zied sakura. Vēlāk savairojas kukaiņi, ir pārāk karsts un vispāri tā piknikošana kaut kā pazūd. Vēl man gadījās piknikot kalnos. Bet kalnos pašā augšā ir auksti, tundra un tur tie kukaiņi kaut kā uz nerviem nekrīt.
Ir vēl tie, kas guļ teltīs pludmalēs. Krūmos gan nevienu neesmu redzējis.