Redzi, ja tu būtu pieteicis karu Kima režīmam un uzvarētu, tev būtu tas gods priecāties par Kima nāvi.
Bet šobrīd - Kimu uzvarēja slimība, bet viņa vietā iestājies potenciāli vēl neadekvātāks mazkims, kuram pat 30 gadu vēl nav. Ja godīgi, es labāk kodolieročus uzticētu Kimam - tam tīri vecuma dēļ prāta vairāk.

Par ko prieks? Ka viens sliktais nomira? Par to priecāties ir vienkārši zemiski, apmēram kā tajā krievu parunā, kur kādam prieks, ka kaimiņam govs beigta.

Nu un, lai cik tas dīvaini liktos, bet es uzskatu, ka neieredzēt Kimu par viņa asiņaino režīmu tev tik tiešām nav morālu tiesību tikai un vienīgi tāpēc, ka ne tev, ne taviem tuviniekiem viņš absolūti neko ļaunu nav izdarījis un tu pat neesi bijis ZKorejā. Jā, viņu var nosodīt, bet ne neieredzēt. Tieši tik ilgi, cik Kims tev nazi mugurā nedur. Kad durs, tad būs cita saruna.

Jo, zini Kims uz mani jau raķetes divas reizes tēmējis, abas nav trāpījis, par laimi un man tā kā būtu visas tiesības viņu nemīlēt, bet, zini, viņš man ir vienkārši diezgan vienaldzīgs un es neuzskatu par goda lietu pukstēt internetā par viņa ļauno režīmu.
Es maksāju nodokļus un redzu, kā nodokļi lido debesīs F35 lidmašīnu izskatā un stāv ap pilsētu Patrot raķešu veidā. Un uzskatu, ka ar to pietiek. Ja man ir iespējas izsargāties pret Kimu, es neredzu nekādu jēgu viņu neieredzēt vai kaut kādā veidā uz viņu bļaustīties.

Līdīs - dabūs pa purnu. Nelien - es esmu vienaldzīgs. Elementāra loģika