Tokijas Olimpiskajā komitejā notiek viens skandāls pēc otra.
Sākumā direktors aiziet no darba pēc izteicieniem, ka viņam nepatīkot sanāksmes ar sievietēm, jo tās pārāk daudz runājot. Pēc tiem izteicieniem aizgāja arī liela daļa brīvprātīgo palīgu, kas izgaismoja citu interesantu problēmu: lielākā Tokijas olimpiādes darbinieku daļa ir brīvprātīgie bez algas un garantijām. Bet par to kādu citu reizi.

Tagad cits kungs "demisionē" pēc piedāvājuma nolaist Naomi Watanabe (apaļīga japāņu TV superzvaigzne) ar izpletni pārģērbtu par rozā ruksīti un nosaukt to par Olympig.
Laikam būs aizņēmies ideju no padomju olimiādes lāča. Bet par to arī kādu citu reizi.

No pozitīvā: daudz kas Tokijā ir atjaunots un pārveidots ar "olimpiādei" atrunu, bet patiesībā vienkārši tāpēc, ka sen jau bija laiks.
Runā, ka 1960. gadā Tokija bija milzu liela, bet bezgala garlaicīga vieta un dzīvību tajā iepūta tieši 64. gada olimpiāde. Virs kanāliem tika uzbūvēti lielceļi (tie, kurus rādīja Tarkovskis Solaris filmā), daudz kas atjaunots un pārveidots.
Tagad par tik lielu transformāciju runas nav, bet toties Šibuja, vecā, mājīgā, mazliet iepelējusī šibuja, tagad ir ar vairākiem jauniem debesskrāpjiem un, izskatās, ka viņai tas nāk par labu. Pēc vecās šibujas vairs neizskatās, arī vecās šibujas gars ir pagaisis, toties ir ienācis kas jauns un ne mazāk interesants.

Man ir ļoti interesanti ar ko tā visa olimpiskā epopeja beigsies. Pašas spēles, droši vien, atcels, bet interesantais ir tur, kas notiks ar visiem tiem lielajiem megaprojektiem un investīcijām un kāds un vai būs no tā būs blīkšķis nesaistīts ar spēlēm.