Šovakar saņēmu zvanu no nekustamā īpašuma aģentūras, kura nu jau bija stipri apnikusi ar zvaniem un tāpēc visi numuri bija nobloķēti. Tomēr, viņi maina numurus un zvana no citiem.
Šoreiz aģents atvainojās ka zvana svētdienas vēlā vakarā un teica ka ir piedāvājums speciāli man, nu tik foršs, ka pa pastu ko tādu sūtīt nebūtu gluži prātīgi. Esot lēti!
Piedāvājums esot par zemes gabalu zem nesen nojauktas dzīvojamās mājas manā apkārtnē.

Par to māju jau, laikam, esmu stāstījis. Paliela, es pat teiktu, neprātīgi liela māja šim rajonam, ar japāņu stila dārzu apkārt, kas vairāk līdzinās nelielam parkam.
Mājas ģimenei piederēja arī daudzstāvu dzīvojamā māja blakus, nodrošinot automātisku ienākumu.
Mājas saimnieki viens pēc otra devās viņpasaulē pašnāvību rezultātā. Trīs cilvēki pēc kārtas, ar nelielu laika starpību.
Mājā palika dzīvot divi pusaudžu bērni un vienīgais radinieks, kuram, pēc nostāstiem, bija diezgan riebīgs raksturs.
Bērni ar to īgno veci ilgi dzīvot nevarēja un tie, izaugot līdz patstāvīgam vecumam, izbrauca dzīvot atsevišķi.

Es diezgan bieži gāju tai mājāi garām un nekad nebiju redzējis logos gaismu vai vispāri jebkādas pazīmes, ka kāds iekšā dzīvotu. Tomēr, māja vienmēr izskatījās sakopta un ar apgaismotu dārzu. Vienreiz no augstākas celtnes redzēju, ka vienā logā tomēr gaisma bija, bet vienmēr tikai vienā.

Pirms pāris mēnešiem māju nojauca nost.
Pie blakus mājas augušais plūmes koks novīda tās nedēļas laikā, kamēr māju jauca nost un tagad stāv sakaltis.
Parasti tādus zemes gabalus ar dīvainu vēsturi pārdod pa lēto, bet ar šitādu slavu diez vai kāds no vietējiem pirks. Ja nu tikai atbraucēji.