Braucu vilcienā, nevienam nedaru pāri un izskatos diezgan ordināri.
Blakussēdošais kungs izkāpj ārā, no priekšējās sēdekļu rindas pieceļas sieviete un apsēžas man blakus. Metro blakussēdētāju komunikācijas specifika ir tāda, ka redzi blakussēdētāju ceļgalus un rokas. Un somu. Tātad, dāmai ir diezgan vidusmēra ceļgali, samērā smalkas rokas ar jaunu, smuki koptu ādu un soma, kuru neatceros. Sieviete uzbāzīgi lasa feisbūku angļu valodā, pagriezusi tālruņi uz manu pusi. Pretējā joslā sēž jauniete ar gumijas vardes ķepām apavu vietā un dzelteniem matiem. Man briesmīgi nāk miegs.
Vilciens apstājas Aoyama Iččome, es pamostos, blakussēdētāja izkāpj.