Pēdējā laikā cibasdraugi daudz raksta par klīniskajiem piedzīvojumiem, tāpēc nāku pulciņā stāstot par saviem japāņu medicīnas piedzīvojumiem.

Pēc likuma vismaz vienreiz gadā ir jāiziet medicīniskā apskate, bet tas dziļums ir atkarīgs no tā, cik uzņēmums ir gatavs maksāt par savu darbinieku veselību. Mans uzņēmums šajā ziņā ir dāsns un iedzina tādā apskatē, kādu līdz šim nebiju pieredzējis.

Būtībā, viss ir diezgan parasti - visādu ķermeņa šķidrumu analīzes, spiedieni, svari, acis, ausis, plaušas, sirds un tt., bet šoreiz bija arī kuņģa rentgens un ultrasonogrāfija. Otrā man tīri labi patika, jo kuram gan nepatiks kad smuka māsiņa tevi iesmērē ar eļļu un vazā ar slidenu, siltu pagali pa visām ķermeņa daļām.
Kuņģa rentgens gan bija vairāk interesants nekā patīkams, jo bija jādzer bārija jogurts un jāvingro kājām gaisā rentgena aparātam virsū. Diezgan dīvains un sirreāls pasākums, bet rezultāts bija tāds, ka bija jāiet pie papildus ārsta, jo esot atrasts gastrīts.

Nu labi. Papildus ārsts, tiesa, teica ka būs jārij zonde, kas man palika atmiņā no mammas stāstiem par padomju medicīnas šausmām. Tā perspektīva īpaši nesaistīja, bet ja vajag, tad vajag. Tik traki nebija. Vispāri traki nebija. Bonusā atkal māsiņa kura procesā masē mugur tādējādi nekādas drūmas domas galvā nenāk. Vispāri, medicīnas māsiņas ir tik svarīgi cilvēki, ka viņām visām uzreiz katrā pilsētā jāliek piemineklis.

Vēlāk aizgāju līdz ārsta laboratorijai, saņēmu komplimentu ka man ir ļoti smuks barības vads, kuņģis un divpadsmitpirkstu zarna, turklāt lielas slimības neesot, vienīgi ka gastrits jāizārstē. Izgāju ārstēšanas kursu un pamanīju, ka esmu daudz mierīgāks. Ja agrāk manu raksturu varēja nodēvēt kā mierīgu ar agresīvām epizodēm, tad tagad ir tikai miers. Pilnīgi neticami cik mūsu ķermenis ietekmē domāšanas veidu. Otrādi, noteikti, arī.