Ja nu tas augu temats ir topā, tad jāpiemin arī tas stāsts, kur es ņēmos gar pērn sazāģēto zaru kaudzi un centos to padarīt kompaktāku un ugunsdrošāku. Ņemdamies pievērsu uzmanību kokam, kurš aug akurāt no tās kaudzes laukā. Kokam smukas, spīdīgas, lancetiskas lapas un ozolzīlēm līdzīgas ogas. Nu protams, ka nepazīt kanēli tur nevarēja! Tā nu es sapratu, ka aiz mājas, nelielā mēža strēmelē aug labākās šķiras savvaļas kanēlis. Nolauzu vecu zaru, nokratīju nost skudras un pamēģināju nokasīt mizu. Smaržo gan dikti labi, diezgan asi un spēcīgi. Neesmu vēl izdomājis kādā veidā varētu dabūt no tā koka kanēli lietojamā daudzumā tam kokam nekaitējot, bet tas ir tikai laika jautājums.

Pie reizes, lai nav divreiz jāraksta, citur mežā atradu melnos piparus savvaļā augam. Tik lielā daudzumā ka, šķiet, tur to piparu pietiks visai dzīvei. Pipariem blakus aug vēl viens piparveidīgais - kava, bet tas jau ir pavisam cits stāsts...