Valoda ierobežo mūsu spēju domāt. Ir grūti izteikt vai iedomāties koncepcijas, kuras nav izsakāmas vārdos. Ir grūti, bet neiespējami nav.
Viena lieta kura man šajā valstī ļoti patīk - cilvēki ļoti ātri un precīzi saprot mājienus. Turklāt ir tā, ka ar mājienu taču var pateikt to, kas ietērpjot vārdos būtu vulgārs vai citā veidā nepieklājīgs.
Vienmēr jūtos tik brīvs un nav tā riebīgā nenoteiktības sajūta, kad ir kaut kas pateikts un nav skaidrs vai esi saprasts pareizi. Ar vietējiem parasti ir tā, ka nav svarīgi ko tu saki - viņi sapratīs. Īstā māksla ir iemācīties teikt tā, lai citi to saprot maksimāli tuvu oriģinālajai domai. Pašu oriģinālo domu vienalga nesaprot neviens, tas ir komunikācijas likums.

Ā, jā, kā jau pieklājīgā vēstulē, ir jāsāk ar laika aprakstu.
Pēc vecā japāņu kalendāra pavasaris sākas 5. februārī.*
Un tik tiešām - biežāk līst, pie mājām umes ziedi jau drīz birs zemē un galvenais, ka gaiss ož pēc pavasara.

---
* Vienmēr interesējos kuras prefektūras (vai valsts?) klimats šo kalendāru ir ietekmējis. Augusts ir hazuki, jeb lapkritis. Šķiet, ka Japānā nav nevienas vietas kur augustā kristu lapas.