Nezinu kas ir mainījies ārpusē, bet es atkal redzu to puscaurspīdīgo zaļo spīdumu, kurš ir visur Tokijas apkārtnē, mani vairs nekaitina Jokohamas metro stacijas, man ir noskaņojums agri celties, savest dzīvokli kārtībā un gatavot vakariņas pašam. Un brīvdienās es labprāt došos pastaigāties viens pats bez jebkādas bēdāšanās.

Nesen es gāju pa ielu šibujas dzīlēs un redzēju virginia_rabbit. Mēs pagājām viens otram garām, burtiski jā, dažu centimetru attālumā, es pat jutu viņas siltumu, viens otru nepamanīdami.
Kā jūs domājat, kāpēc es to atceros? Es vienkārši jau vēlāk padomāju - õ, laikam virdžīnija. Un tad - "KO? vajadzēja sasveicināties!". Bet bija jau par vēlu. Es steidzos uz vēstniecību, bet virdžīnijas rabbita pazuda.