Ja sinto būtu nevis lokāla, miermīlīga pagāniska ticība, bet kāda totalitāra sekta vai liela reliģija ar sludinātāju un doktrīnu, kā kristietība, vai islams, tad Ciba kļūtu par svēto liecību krātuvi. Nu, visi taču runā par cibas dieviņu, bet tas ir Sinto un nekas cits.

Vienalga ko tur runā, bet cilvēki ir cēlušies no ūdens, mitruma un purva augiem.

Vakar biju veestnieciibaa. Vispaar man tur patiik, un veestnieks jauks, bet pirmkaart es jutos gauzhaam neerti, jo nevareeju nokjert vinju sarunu "vilni", jo zinaams tachu, ka ja veelies buut veiksmiigs paarrunaas/sarunaas, tad jaaskrien tematam pa priekshu, nevis jaaseko tam pakalj. Visiem itkaa "aiz muguras" ir kaut kas, un taa draudziigaa, bet saspringtaa atmosfeera mani biedee. Var jau buut, ka latvieshiem tas ir normaali, bet sen latvieshi taa pa iistam nav redzeeti. Turklaat esmu ar Riinu pat mazaak kaa draugos, driizaak pazinjaas, ar kuru sasveicinies satiekoties un paretam uzraksti iimeilu un loti ceru, ka veestnieka kungs to saprot, vinsh izskataas gudrs.
Atpakalj gaaju caur Shibuju, aizbaazis ausis ar muuziku, skatiikos kaa polichu puulis kaukur skreeja un tiem kabataas dzhinksteeja atsleegas vai nauda vai arii kkas cits, bet puika speelju zaalee slauciija no griidas savus veemekljus ar raamena gabalinjiem.
Aa, un veel pie maajas atradu suupaa, kur paardod fugu zivis. Riitdien nopirkshu, ja nebuus paaraak daargi un pirms eest ierakstiishu ko cibaa.