Japānā laiks iet tik ātri, ka jāsēžas šinkansenos lai paspētu līdzi. Man jau tas patīk, bet...
Kad visi-visi aiziet vai just "ittekimasu", paliek laiks tādam kā refreshmentam. Domāju, ka ārpus JP tas notiktu pēc 5-10 gadiem, šeit tas notika vakar. Biškiņ skumji, bet nu kam negadās.

Meitenēm ir bišku vienkāršāk, jo puikām jāuzmanās ka nesāk runāt sieviešu valodā, jo bieži tieši viņa ir tā smukā un ekspresīvā.
Ā, un:

- いつ取ったの～？いつ取ったの～？いつ取ったの～？いつ取ったの～？
- いやだ～！いやだ～！いやだ～！いやだ～！

Mani sauc uz gõkonu. Šoreiz iešu pret tradīcijām un piekritīšu. Var būt kāds pozitīvs rezultāts.

Tokijā ir daudz mazu apģērba bodīšu, kur pārdod kāda vietējā dizainētas drēbes.
Man viņas ļoti patīk, tieši viņas ataino, man šķiet, tādu kā Tokijas garu. Nu, pareizāk sakot, vienu no.