"Smells yummy!"
"No, you haven't told"
"Oh, I understand you"
"I've never been to 神社 at night"
"I don't think so"


"
- So, it means...?
- I'll check my schedule.
"

おやすみ～

Šķiet, es sapratu kā cēlies gaijin vārds.
Japāna tik ļoti izolē no ārpasaules, ka ir tikai divi jēdzieni - "šeit" un "viss pārējais".

Veikalos es uzgriežu skaņu austiņās skaļāk, lai nedzirdētu "Kurismāsu, kurismāsu, mērī kurismāsu". Savādāk var sajukt prātā.

psc, nevaru iemigt.
prātiņ, nāc mājās.

Pārnācu mājās, šeit mitrs un auksts. Ieslēdzu kondicionieri, sēžu zem viņa un pat negribu ēst. Bet paēdīšu un iešu gulēt.
Izpakojot veikala maisiņu konstatēju, ka pa šo laiku Japāna iemācīja vienu noderīgu lietu - skaisti iepakot jebko jebkur; vēl vienu noderīgu lietu - guļot pustoru stundu diennaktī produktīvi strādāt; vienu bezjēdzīgu lietu - baidīties no ārzemniekiem; un vienu lietu, kuras jēgu es tā līdz galam nevaru izprast - iemīlēties.
Jā, tāds sentimentāls, puņķains ieraksts.
nnn. :/