Iwasē uzaicināja svinēt jauno gadu uz Aiči, man vienlaikus ir gan interesanti paskatīties uz to vietu un es arī negribu, jo svētki būs sabojāti - mēs viens otru noēdīsim. Ne jau tajā nozīmē, vienkārši viņa mani drausmīgi nogurdina. Visu cieņu pret senseju, bet tā viš ir... Gribu palikt šajā pilsētā.

Sajūta ir tāda galīgi weird. Un es pat nezinu kur ir iemesls.
Musashi Kosugi stacijā nopirku smieklīgo Pocari Sweat dzērienu, jo, redz, tur rakstīts ka no tā jūtīšoties labi. Tiešām palīdzēja. Izgāju cauri 100jēnu veikalam un nopirku vinila līmlenti un alumīnija stiepli Vikingam. Turpat satiku kādu smuku japānieti, automātiski viņai pasmaidīju, tā sāka aktīvi kārtot matus, pamanāmi samulsa un aizbēga. Vienmēr viņas tā dara.
Tad gāju pa tumšajām ielām, apkārt nebija vispāri neviena un sajūta bija tāda - absolūts miers, nevienas liekas domas, tikai sajūtas. Tikai Japānā ko tādu esmu spējīgs sajust.

Ā, jā, laikam tas weird ir to amīšu dēļ Yoyogi parkā. Akdies cik viņi neiet tur iekšā.
Bet es jau pats tāds - baltais. Un te neko nevar darīt. Labi ka vismaz maziņš, kā tie japāņi.