"Look, the orchestra is getting ready... Dance with me George!"

Viņi taisās svinēt helõvīnu, viņi ir līksmi un laimīgi. Nevaru tikt vaļā no sajūtas, ka tas viss ir tik ļoti samākslots, tā hiperaktīvā gatavošanās un cenšanās ir tikai akla "kaukāda mazpazīstama somsjina" atdarināšana. Nē, es neesmu tik konservatīvs, bet tas viss neizskatās no sirds.
Es klausos viņu sajūsmās un helõvīna stāstos un tā ir tā retā reize, kad tie neaizdedzina iekšā nevienu emociju, neko. Uz zemapziņā samākslotā prieka pilno "haha!" atbildu sausu "rofl" un pazūdu.
Dazanai saka, ka esmu ārēji gluži vienaldzīgs pret visu ko saka sarunas biedrs. Tā vienaldzība vienmēr ir tikai ārpusēja, iekšā kaut kas liels tomēr notiek.
Bet šoreiz, ar tiem helõvīniem un sajūsminātām meitenēm tā vienaldzība nav tikai ārēji vēsā daba. Tāpēc es slēpjos, jo ir kauns.

Novērojumi.
Mitami mani jau pazīst pēc vārda un ārējā izskata un nav jāsaka ka, redz, es, tāds un šitāds, šodiet tikos un tikos pasūtīju vietu.
Ja tu labi izskaties, pārējie pret tevi ir krietni mīļāki pat tad, ja grēko.
Sumijaki sastāvā laikam tomēr ir sumi vai vismaz sēnes (jā, jā, sēnes!), jo es savādak nevaru izskaidrot to pacilāto noskaņojumu, kurš ir pēc tā apēšanas.
Mitami bija viens ārkārtīgi seksīgu cilvēku pārītis, kuri vēroja mūs un darīja tāpat. Dažreiz otrādi.
Lielākoties tur nāk puika-meitene komplektā.
Ķiršu sula atstāj smukus traipus.
Un,
dienas frāzes:
"Arī mums kādreiz būs sekss" (c) nenormālīgā
"Строительный гламур" (c) miša

Šodien saņēmu vēstuli no paša Bekhemu Deivida.
Laikam tas ir nereāli c00l. :D