Ir lietas, kurām ja arī ir izdomāti vārdi, tad kādā pavisam eksotiskā valodā.
Man gluži vienkārši trūkst vārdu, lai izteiktu, definētu to, kas ir iekšā.
Labi ka ir foto. Un arī birste ar tušu.
書道!

* * *

Šodien veikalā redzēju tādu cenrādi:

Чебуреки Надежда

Ja turpina domu, tad var vēl pielikt klāt:

Котлеты Рассвет
Ким-Чи Свежесть
Оливье имени Менделеева

Tas ir aizkustinoši, kad kāds ciniski iekož, demonstrēdams savu spēku un tad cirslīgi paklūp uz vismazākā akmens, demonstrēdams savu vājumu, to negribot. Gribās pasniegt roku, lai ir vieglāk piecelties.

Slimoju tik reti, ka katra reize liekas neparasta.
Sāpes pulsē - dažreiz ir tā, ka eksistenci var apjēgt tikai guļot gultā, piespiedis ceļus pie sejas, dažreiz ir pilnīgi ok. Un tais brīžos kad ir ok, jāpagūst darīt darāmais.
Dzeru tēju.
Tabletes un taml. parasti nelietoju, jo uzskatu, ka šķidrums, siltums un paretam kāda zaļa zālīte ir pat labāki.
Bet izveseļošanās brīdī saproti, ka lai cik prātīgs un spēcīgs cilvēks tu būtu, bez veselības nav nekā.