ēn, dū, truā.

Kārtējo reizi par sevi.
Zinu vismaz divus veidus, kā likt sev smaidīt. Jāpaēd garšīgas, vislabāk jēlas zivis, vai arī ne mazāk garšīgas sēnes. Bet tas ir tik primitīvi;

Braucu mājās, kā parasti, pa to serpentīnveidīgo ceļu kalnā augšā. Virs zemes nolaidās krēsla un viss pamazām kļuva melnbalts, jo nu, cilvēks tā ir ierīkots, ka tumsā krāsas neredz. Nu re, braucu-braucu, klausos atmosfērisko šodien atklāto Mcbeth, un tā pēkšņi pamanu ziedošu ābeli (vai bimboru koku).
Jā, un pārnākot mājās atklāju, ka tomēr varēju neiet veikalam garām, jo no ēdamā ir tikai sasaldēti frī kartupeļi un 1 mikroskopisks gaļas gabaliņš. So, šovakar ēdīšu tikai biezpienu. Btw, ar aprikozēm baigi garšīgi.

Otru dienu saņemu tukšas īsziņas no nepazīstama Latvijas (!) numura.
Šodien pārzvanīju uz to numuru, klausuli pacēla sieviete, kas bija dikti izbrīnīta par šo faktu un momentāli izbeidza sarunu.
So, cien. Īsziņu Sūtītāja - īstenībā, man ļoti patīk, kad kāds raksta īsziņas, goda vārds. Paldies. Vienīgais, ka tukšas nav ļoti informatīvas. Raksti vēl, jo saņemot tās jūtos priecīgs. :)