Piezvanīja cilvēks, kurš nezvanīja jau vismaz divus gadus no vietas, pasauca ciemos un uz lauku seišnu. Jābūt plānprātīgam, lai piekristu, bet interesanti, kāpēc pasauca mani?

Šodien ir visīstākā augusta diena - karsts, saulains, bieza lapu zaļoksne šalc pakalnēs, gaiss nav dzidrs, silts vējš purina matus, jūra zaigo tik vilinoši!

Bet kaut-kādi mani iekšējie sensori jūt ziemas tuvošanos. Smadzenēs ir pilnīgi viennozīmīgi ziemas bioritmi. Esmu priekšnojautās, kā iemīlējies mīļāko gaidot, pat gaiss smaržo tā, kā tam jāsmaržo ziemā, laternu oreoli ir violeti un dzidri. Iekšējie sensori pamodās, sāka kustēties, jūt aktivitātes, skaistuma, sajūtu un dzīvinošā sala tuvošanos.

Mostos :)