Runāju ar dzīvokļu aģentūras tantiņu, viņa pateica - nu, ja vajag 7. datumā, nāciet sestajā, samaksājiet mūsu pakalpojumus un sameklēsim kauko. Atbildu, ka taču ir diezgan reāli arī septītajā palikt bez jumta. Saka ka jā. Nu, pateicu ka šitāds variants mani diez ko neapmierina... Galu galā sarunāju, ka atnākšu nākamnedēļ un tad viņi vadās pa tiem dzīvokļiem un rādīs kur, kā un kas, lai septītajā datumā jau varētu pilnīgi droši būt ar dzīvokli.

tējas revīzija
Pa galdiem stāv vairākas tējas bundžiņas. Vienā - kudin tēja. Smalka, zaļa, rūgta un reibinoša. Nedzeru, jo nepatīk efekts. Otrajā - "krējuma" wu-long tēja ar nenormāli saldu smaržu. Nedzeru, jo smaržo pārāk saldi :)) Trešajā - pagajušgad pirktais maodzjaņs. Nopirku pie ķīnieša tirgū, izrādījās pilns ar žagariem un jasmīnu ziediem. Nav dzerams, bet smaržo labi. Turpat klāt daži japāņu tējas gabaliņi, kuri smird pēc siļķēm un gaļas buljona vienlaicīgi. Garšīgi, bet ne katru dienu. Viņai klāt āboliņu tējas bumbulīši. Atkal - vairs negaršo, nedzeru + vairs nav svaigi.
No tās visas bagātības ir tikai viena bundžiņa ar sarkano ličžī pueru, kuru lietoju ikdienā. Pārējo, izņemot nomi gabaliņus, laikam, būs jāizmet.

Vakarnakt bija kluss, uz ielas nebļāva žūpas un nerūca GT cienītāji, dzirdēju cikādes. Kkur ļoti tālu, droši vien kalnā, bet bija, turklāt vairākas. Cikādes mani nomierina :)

Vakar eksperimentālā ceļā uzzināju, ka ja ēd kimčī pavisam maziem gabaliņiem, tad to var baudīt ilgāk, pirms sagribās iedzert ko aukstu.
Un vēl, ja es saēdos daudz ellīgi asus ēdienus (kimčī), tad man sāk trīcēt rokas, kaut arī pašsajūta ir normāla.