Vakar krieviem bija VMF diena. Līcī tusējās vairāki kara kuģi - pelēki un jocīgi. Dažreiz kaut-ko izšāva un tad virs ūdens radās dūmu stabs: līdz pat mākoņiem augsts. Uz ielām neredzēju nevienu matrozi un tā, bet kad uzrāpāmies kalnā, varēja redzēt kā uz viena kuģa jūrniekiem ir liela, svinīga sapulce. Varēja vēl dzirdēt kuģa zvanu.
Jā, un vispār vakar vadāmjām pa pilsētu maskaviešmeiteni.
Viņai viscaur sajūsmas, bet viņa dzer kolu un nesmaida un neklanās kafejnīcās. Nu, nekas, jāpierod...

Un vēl šorīt es pamodos astoņos. Vārnas neķērc, līst.

Pīdans mainīja manu apziņu.
Bet vienalga ir bail, ka draugos el vē slepeno pielūdzēju sadaļā pazudīs tas vienīgais kontakts.

Kāds sakars? Pīdans ar saviem dolmeniem sniedza absolūtu mieru un gaismu galvā. Un vēl daudz ko citu, ko pateikt vārdos nesanāk.

Pilnīgs trakums.
EML.

Klausos somu metālšlāgerus un tarjas bļaujamdziesmas.
Dažreiz uznāk.

update: gathering.

Tas kuģītis ceturtdien bija ふじ丸　
Žēl ka ātri aizgāja prom, gribēju bildes.

Ličžī puera garša ir smalka un acīmredzama.
Klasiskā sarkanās tējas garša gandrīz nemanāmi pāriet ličžī aromātā un tā, līkumojot divās pusēs, var baudīt šo tēju. Ļoti viegli saprotama un dziļa, tāpēc interesanta garša. Smarža atgādina sandalkoku.