Pagajušsvētdien braucu ar funikulieri - to jocīgo fallout-stila tramvajiņu, kurš brauc uz kalnu un lejā. Man blakus sēdēja divi džeki, viens skatījās uz mani un, iebakstot otram, teica - "smotri, pidaras!". O.O

Uz darba ēkas jumta dzīvo ērgļi. Tā biškiņ jocīgi - nav jau pilsētas centrs, bet enīvei apkārt drūzma, augstas mājas un mašīnas. Augšā - ērgļi. Vispār jau tas nav pirmais pārsteigums šajā rajonā. Pagajušgad ejot pusdienot satiku vienkārši tā uz ielas čūsku (latīņu nosaukums tai ir laikam Gloydius saxatilis, latviešu vārdu gan nezinu) :) Čūskulēns paskatījās uz apkārtējiem un aizrāpoja krūmos.

Kolēģe blakus runā ar ierīci smieklīgā krieva angļu valodā, man sejā baigi nopietna izteiksme. Ierīce viņu nesaprot un viņa tad sāk runāt gandrīz žēlabaini. Kad viņai ir slikti viņa dara man pāri, es ciešu, jo ko nu vairāk no tā cilvēka ņemsi.

un vispār par to "es" un pāri darīšanu.
es reti kožu pretī, jo agresīvs cilvēks vispār nav diez ko pievilcīgs, parasti tikai ņemu vērā un lietoju tās zināšanas turpmāk. Nu, piemēram, ja ielūdz pie galda kādu galda tradīciju nezinātāju, džungļu iemītnieku, tad nav jāaizrāda ka viņš, redz, nepareizi turot dakšu. Un tāpat ar tiem pāri darītājiem - ne jau liela prāta vadīti viņi to dara. Un tā - daži nav labi stratēģi un neskatās uz priekšu, lieto tikai šī brīža reakciju, kož man, es nekožu pretī, tad viņi sēžas kaklā un cenšas grauzt galvu nost. Un kad dabū pa muti ļoti brīnās.