Šorīt esmu krēmkrāsā. Krēmkrāsā mati, krēmkrāsā rupja auduma plāna jaka, krēmkrāsas bikses. Tikai aveņkrāsas krekls. Bet uz tā krēmkrāsas strīpiņas un uz kakla aveņkrāsas kubiņš.
Eju pa ielu grīļodamies, jo pūš vējš un klīst migla. Migla & vējš - diezgan eksotiska kombinācija.
Kalna nogāzē satiku meiteni, kas bija ietinusies matos un skatījās uz manu pusi un suņiem apkārt. Pēc kāda brīža meitene pazuda kāpnēs kas ved no kalna lejā, es aizgāju zaļajā biezoknī.

Kendo sensejs pateica ka ļaus nodarboties jau maija sākumā. Vēlāk pateica ka jūnija sākumā.
Varbūt es kko nesaprotu un tas ir tāds garīgā ceļa gabals, pūzlis?

Ā, aizgājām ar kolēģi līdz cigunam, tur tie večuki tik ļoti aizraujas, ka var just jau celtnes tuvumā cik spēcīgs gars ir iekšā. Laošu - vecs ķīnietis, visi kopā dažreiz nodarbojas pie Čan ezera. Tas Čan vispār tāds jocīgs - tur blakus smirdīgs alus bārs, jūrasskola, sporta kompleksi, kur galvenais laikam ir airētāju komplekss un cigun grupa. Ziemā, laikam, vēl kendo uz ledus :D
Ā, un vēl Čanā dzīvo krabīši. Būs jānogaršo, vai tur tiešām saldūdens?