Šodien no rīta saņēmu īsziņu ka var aiziet uz Japanese Speech Contest. Aizgāju līdz baltajam namam, kur tas notiek, pie ieejas divi cilvēki militārajās formās rupji pastāstīja ka viss ir sācies un lai vācos prom.
Aizgāju līdz Presto kafejnīcai, nopirku melno kafiju un magoņu pīrāga gabalu. Paralēli lasīju internetu no mobīlā, neuzkrītoši vēroju cilvēkus.

Kad gāju prom, Presto darbinieki pateica sirsnīgu "uz redzēšanos".

Ejot pa ielu, ieraudzīju meiteni milzīgās saulesbrillēs, kas sēdēja krēslā, locīja papīra kuģīšus un peldināja tos pa gaisu. Pasmaidīju viņai, saņēmu jauku smaidu pretī.

Jā, un Paid Accountu cibā nezināmu iemeslu dēļ man nepiešķīra. Lai arī sūtīju īmeilu vajadzīgajā laikā. Bet nu, sūdzēties ir nesmuki, jo, pirmkārt, tas Paid Accounts ir free, otrkārt, es neesmu pārliecināts ka man to vispār vajag.

Braucot pa Hasānas rajonu, apstājāmies vienā ciemā, kur vecmāmiņas ceļmalā pārdeva pašu audzētos goodies - vasarā tur ir paprika, medus, kukurūza, piens, čilī, visvisādi rieksti un kartupeļi. Šoreiz tās bija man nepazīstamas zāles. Ja godīgi, līdz šim, redzot šīs zālītes pārdošanā, biju domājis ka večuki pārdod kreimeņu lapiņas. Priekš kam viņi to dara, tas bija cits jautājums, bet.
Izrādījās, to krievu valodā sauc par čeremšu. Iespējams ka arī Latvijā tādas aug un so on, bet savas vecmammas dārziņā neko tādu neatminos.
Nopirkām labi daudz. Tās lapiņas ļoti intensīvi smaržoja pēc ķiplokmaizītēm un izraisīja manī nenormālu ēstgribu. Vēlāk vakarā nogaršoju - garšo pēc sīpoliem ar ķiploku aromātu. Pēc izskata atgādina tikai kreimenes :D

P.S. - gūgls pateica ka latviešu valodā čeremšu sauc par lakšiem (mežloki, purva ķiploki) un tie ir ļoti reti augi. Laikam jāieved Latvijā, šeit to ir daudz un aug dārzos :D