Vienmēr uzskatīju, ka esmu diezgan vēss cilvēks. Nu, ar vēsu garu un vēsu prātu. Un ķīmija mani neko daudz neņem. Šodien sapratu ka tā nemēdz būt, vienkārši jābūt īstajam cilvēkam blakus.

Japāniete krievijā nopirkusi latviešu sarunvārdnīcu, par ko sajūsminās un stāsta to latvietim. Saka ka jūt ziemeļu garu latviešu valodā. Izskatās ka Kitagučī jaunkungam arī patika.
Man laikam jāstrādā reklāmā.

Nopirku 3 tējas - pueru, lapsang sušongu un japāņu... neatceros kā īsti to sauc, vai tik ne mido.
Pueru uzdāvināju, japāņu tēja, salikta ziediņā, gaida rītdienu, dzeru lapsangu. Garšīgi.
Vēl klāt dedzinu sandalkoka dūmojamo.
Ir labs garīgais rakstīt sjodõ!