Es tā pamazām vēroju japāņus un gaismā nāk arvien vairāk atklājumu. Nu, pārsvarā jau Ivasē iespaidā, bet tas nav svarīgi - viens japānis + mazliet citu ir pietiekoši lai ko spriestu par to tautu.
Nu re, kādreiz vakariņojām kopā, Ivasēsenseja saka: klau, Kitaguči jaunkungs gribētu tevi redzēt. Mēs varam tikties ar viņu kopā? Es atbildu - nu bet protams! Un tad man bija jāuzklausa cik tas Kitagušī ir resns, lēns, stulbs un nekulturāls. Es vēl tā pabrīnījos - kur tad palikusi slavenā japāņu labā audzināšana? Laikam tie brīnumi manās acīs bija labi redzami, Ivasē uzreiz paskaidroja, ka japāņiem tas ir tā pieņemts - runāt slikti par saviem tuvākajiem draugiem. Citādi būtu nekulturāli.
Ok, tagad man vismaz skaidrs kāpēc kendo smird un Osaka ir ļoti slikta pilsēta - vienkārši gan kendo, gan Osaka viņai patīk (jā, to ez uzzināju vēlāk), līdz ar ko viņa pasaka par to pēc iespējas sliktāk. Viņai tas ir tuvs. Hm. :)