Tomēr baigi interesants klimats.
Aizvakar, vēl aizvakar es vēroju ziedus un domāju - varbūt, aiziet peldēties? Ūdens jūrā vēl ir pilnīgi labs.
Vakar izgāju laukā - lietus, vējš - rudens! Nu pilnīgi kā Latvijā! Tāds smaržīgs, mitrs un auksts laiks. Uzreiz gribās uz kādu krogu. Vienīgais kas nebij latviski - nez no kurienes uzradies sniegs kalnu virsotnēs. Kalni nav nekādi superlielie - tāpat, biš augstāki par Gaiziņkalnu.
Bet šodien no rīta konstatēju ka ir ziema, kādiem 50% no visiem iedzīvotājiem ir akūtas iesnas.
O kā. Aizvakar bija vasara.

Uzliesmojušas Japānas kļavas. Ļoti ceru ka līdz nākamajām brīvdienām vēl noturēsies lapas, jo šausmīgi gribu tās fotografēt.

Vakar skatījos ķīnešu filmu.
Vispār man nepatīk filmas, jo baigi ātri apnīk skatīties, īlens vienā no ķermeņa daļām liek kustēties, lai arī cik tā filma būtu laba. Protams ka gadās ka ir arī savādāk. Vienreiz skatījos Ļitvinovas filmu "Boginja" - šitā bij super.
Vakar kaukā tā sanāca paskatīties honkongas filmu... Nu, tiem austrumniekiem noteikti ir kas tāds, kas liek īlenam nomierināties un to filmu tomēr noskatīties līdz galam.

Un, jā, ja jau par to ir runa. Senseja mūs dresē - liek izrunāt visādas mēli saistošas (tiešajā nozīmē) lietas, piemēram - あたたかかった. Bet tiešām interesanti ir tas, ka liek tā tekoši izrunāt nenormāli garus skaitļus un rēķināt japāņu valodā. Pēc pēdējās stundas man likās ka esmu japānis - galvā mudžēja visādi seni, hjaku un pārējie mani, kas veidoja nenormālas kombinācijas un lika justies japāniski.

Piektdien nopirku divas palielas, svaigas ķetas - tās ir tādas lašveidīgas zivis. Ja godīgi, Latvijā nemaz nezināju ka eksistē tik daudz dažādu lašu :) Varbūt, tām ķetām ir kāds savādāks nosaukums? Tīrīju tās, baudot lielisku svaigu zivju aromātu, knapi noturējos no kārdinājuma sagriezt sev sasimī. No ļoti gardi smaržoja. Interesanti, ka vienai zivij gaļa bija rozā krāsā, otrai oranža :) Virsū zivīm vēl sēdēja pāris tādi jocīgi zvēri - izskatījās kā palieli plakani kurkuļi cietā hitīna apvalkā ar visu asti un galvu, bet piesūkušies kā dēles. Laikam kādi parazīti. Vai kāds zin kas tie par dzīvniekiem? Vispār neizskatījās pēc parazītiem, vairāk pēc jocīgām zivīm. To oranžo iesālīju, rozīgo sasaldēju un izcepu - gards gan.
Vispār tas sālītais jau sen ir gatavs, šodien vakarā būs lašjumaize! Jamjam!

Btw., ja nu kādam ir domas atbraukt ciemos, tagad ir unikāla iespēja - lidmašīnas biļetes maksā tikai 120 Ls abos galos parasto 500 Ls vietā. Btw, es arī jau domāju par to, lai atbrauktu tuvāk Ziemassvētkiem. Varbūt pat vēlāk, bet tas nav svarīgi.

Es šonakt redzēju nenormālu sapni.
Bij tā, ka es dzīvoju dzīvoklī, kas sadalīts trīs daļās. Vienā - pilsētas mērs, otrā - mana sieva (nē, es nezinu kā viņa tur izskatījās un kas viņa bija, tā vienkārši bija sieva - bez sejas un personības), un trešajā es.
Vienreiz pilsētas mērs aizbrauca uz Ziemeļkoreju vērot kodolizmēģinājumus, bet es skatījos dozimetrā - radiācija vislaiku bija 20-40 mikrorentgeni stundā un dažreiz palecās līdz 1400. Tad mērs at saviem kalpiem atgriezās un es viņam saku - tu stulbs esi? Tev mašīnai blakus it 40 mikrorentgeni! Tad es filtrēju visas automašīnas, pierādot viņam ka radioaktīva ir tieši viņa automašīna. Vēlāk atnāca sieva, kas jau nebija sieva, vienkārši kkāda ķīniete or tml., un sagrāva mēram automašīnu. Es tā vēl padomāju - nu, man viņš nekad nav paticis, tāpēc ir ok, neprotestēšu. Tad mērs izņēma no kabatas savu pistoli un teica - "es jūs visus nogalināšu!" Un sāka šaudīties pa malām. Tad uz tās mājas, kas pretī, jumta uzkāpa kkāds čoms, ķīniete viņam bļauj - "āā, tu esi pederasts!" Un tas čoms ņem pistoli, kas šauj ar tādiem kā gareniskiem metāla gabaliem un sāk šaut. Pa to laiku no kreisās puses parādās kkāds jauneklis un viena no izšautajām "naglām" trāpa tam kājā. Nu, tur asinis, etc., bet es mēram saku - "ā, es tevi tulīt nositīšu", mērs paceļ pistoli lai mani nošautu un tad apstājas, jo tas pederasts uz jumta sadūris mēram pilnu naglu muguru. Mērs beigts, hepīends, asinis. Es mostos.

Apdeits: AFAIK, šitādi sapņi ir slimības pazīme. Bet nu jā, saaukstējos :)

Gāju starp kubiņiem. Redzu - kolēģis sēž ielas jakā, vienā rokā tur hotdogu, otrā rokā čilī pudelīti un tā pamatīgi sapūš virsū hotdogam to čilī. Ierauga mani un saka:
- Sildos!