Man gar māju iet aleja, kas ir ideāli taisna. Īstenībā, ideāli taisni ceļi ir liels retums šitādā reljefā. Un, rezultātā, pa to visu laiku turpu-šurpu braukā visādi reiseri. Dažreiz ir tā jocīgi. Tagad braukā Toyota Sprinter Marino, dobji rūkdams. Vakar braukāja neznokurienes uzradies stūrains mersis. Laikam arī domāja ka esot baigais reiseris. Merši šeit ir diezgan eksotiski auto. Bet darbdienu vakaros turpu-šurpu lidinās Nissan Skyline. Nu forš...
Vispār jau blakus atrodas tāds liels tilts pāri ielejai, kur ir 5 rindas uz katru pusi, kas ir 2 kilometrus garš, tur dragreisirei pa naktīm braukā, laikam tāpēc jau arī trenējas šai alejā, ka tuvu viņu tusiņu vietām.
Un vēl man kolēģis arī braukā "smagajā dragā". Vienreiz redzēju divus soarerus, kas ātri brauca paralēli viens otram.
Ā, ja, re ku vietējie reiseri: kolēģa soareris, kkas, kas izskatās pēc Celicas un vēl kkas, kas izskatās pēc StarletGT vai CorollaFX vai es nez. :)



Kāpēc es par to rakstu? Vienkārši patīk vietējie auto.

Kad bija apņemšanās apciemot Latviju, nopirku daudz-daudz visādu tējas šķirņu. Rezultātā nodevu biļetes atpakaļ aviokasēs, bet tējas palika. Starp tām biju nopircis Teguanyin divas paciņas - tētim un onkulim. Tā viņas gulēja plauktā līdzkamēr es neizdomāju vienu nogaršot. Nogaršoju :) tagad tā ir mana ikdienas tēja. Ļoti laba, ar interesantu dzelšainu garšu.
Btw., vēl somā man ir 1 susī gatavošanas komplekts un ķīniešu ēdienu gatavošanas komplekts ar visu pannu. Nez ko lai ar to visu dara... nu, lai ir līdz nākamajai iespējai atbraukt.