デルフィから：

お茶は水ではありません。

私はとてもうお茶をのみました。　これはよくないでしたか？

Nav pavisam skaidrs kā laika ziņās mēra gaisa temperatūru.
Es tā paskatos uz termometru - dienā krastmalā ir stabili +26, +30, naktī stabili turās +22. Un jau kādu nedēļu tā. Tālāk no krasta dienā +30, naktī +26. Tā temperatūra ir brīnišķīgi notrurīga un nemainīga, tikai rīta pusē paliek vēsāks - līdz +16, +18.

Lasu ceļojumu draugos latgaliešu valodā. nekā nesaprotu. :( Nē, nu par ko runa ir skaidrs, bet tiesi to valodas garu nevaru saķert rokā. Pat zviedru valodu dažreiz jūtu labāk. Bet tas laikam subjektīvi - latgaliešu valoda man ne ļoti labi patīk, tāpēc jau arī nav vēlēšanās to labi saprast.

Samaksāju par jaunu dzīvokli. Tur saimniece kaut kāda fililoģe, vai taml., bet istaba ir pilna ar grāmatām angļu, zviedru, vācu un citās valodās. Pārvākšos - mēģināšu lasīt.

Jā... šobrīd jau būtu Latvijā.
Bet ok. Ārā līst, vakariņām vajag ko slapju. Fotoaparātam nosēdusies baterija, bet šeit arī nav ko īpaši fotografēt. Vēlāk uzlādēšu un varbūt iešu pastaigāt pa pilsētu.
Pēkšņi saprotu ka nezinu ko var pagaravot no dārzeņiem. Nē, nu gan jau kaut ko izdomāšu. Var sautēt, galu galā... Un vēl likt klāt kādu zvēru no jūras. O! :)

Lasot krievu blogus, bieži vien veru tos ciet... Ļoti reti piefrendoju. Pārsvarā jau riebjas lamuvārdi lamuvārdu pēc: "patamušto jeto kruto!", visāds pseidopatriotisms, pilnīgi nesaprotami raksti ar tematiem "cik forši mēs piedzērāmies", "cik forši mēs izzdrāzāmies", un tt., bet gadās arī pērles, bet nu tas ļoti reti. Atgādina Krievus kā tādus, kādus es tos redzu apkārt. Vispār tie krievu tīņi ir tādi... hmm... nu, mierīgi, ar tieksmi izglītoties, domāt, sakompleksēti. Un vēlāk daudzi raujas nost no ķēdes - un sākas "pasaules iepazīšana". Žēl ka Krievijas televīzija pasauli rāda tikai no vienas puses, ne jau no tās labākās. Un tā ir galvenā problēma, kuras dēļ es nevaru normāli kontaktēties ar 99% no krievu vienaudžiem, kas nav kolēģi. Agri vai vēlu sanāk konflikts - es viņiem aizrādu ka nedrīkst turēt sev elkus: dolārus, šņabi un stulbu seksu, viņi man aizrāda ka esmu vecmodīgs un nekā no dzīves nesaprotu. Nu, tā viss arī beidzas. Bet nu, atrodami arī ļoti interesanti cilvēki bez šiem uzskatiem, tādus vēl jāsameklē.

Uzliku sev vārdnīcu. Tagad varu daudzmaz ciešami lasīt japāņu tekstus.
Palasīju kāda japāņa blogu par to, kā viņam latvieši atveda "Ratobia no osake - burakobarudzamu" - rīgas melno balzamu.
Viens no blogotājiem pajokoja - "Tu, pagaršodams latviešu sake, tagad blogā nevari normāli rakstīt".

Pērciet sakē - Ratobia no burakubarudzamu!