Pamodos, izlasiju nakti sanemtas iszinas, noliku telefonu atpakal, slinki novilkos uz pagrabstavu samest palagus velasmasina, virtuve nomazgaju vakardienas glazes, uzsmekeju uz lievena un apsedos pie datora. Mani sodien neviens nav aicinajis brokastis.

eeem...nu 1kārt - man tomēr liekas, ka Tu pēc dabas, however, esi vientuļnieks, jo es zinu, ka tik ilgi nodzīvojot svešā valstī man, piemēram, būtu jau draugi. Respektīvi - Tev patīk būt pārsvarā vienam...vai vismaz - savās domās. Gribēju ieteikt - ej tak pasēdi kādā mūzikas klubā, iestājies kursos vai interešu pulciņos...apmeklē trenežieru zāli, t.i., atrodi cilvēkus, ar kuriem Tev varētu būt kaut kas kopīgs - bet tad padomāju - diez vai Tevi tādas lietas aicina. Nu OK. Atrodi un dari TO, ko tiešām gribi - domubiedri radīsies.
2kārt - ja Tu vēlies draugus - vēlies stiprāk. Iztēlojies, kādi tie būtu. Esi pārliecināts, ka drīz satiksi īsto cilvēku, ar kuru Tev būs interesanti. Vēl jo vairāk - Tev jādomā nevis nākotnes, bet tagadnes formā. To sauc par radošās iztēles metodi, tiesa, mērķim jābūt labvēlīgam. Nedrīkst vēlēties kaut ko, kas var nest nelaimi. Patiesībā - ja Tev nav vajadzīgi citi cilvēki, Tu vari vēlēties arī labsajūtu sev - pilnībā un spilgti iztēlojies visu, kas Tev būtu patīkams. Tu to saņemsi.

TĀ Tu vari to pārvarēt.

Paldies :) tas dadzis ir sevī pašā - ja nevari pieņemt citas mentalitātes vērtības un domāšanu, tad arī draugu nebūs starp viņiem.

Ak TAS pie vainas...pat neaizdomājos. NU...zini, gan jau nav TIK traki, gan jau starp viņiem arī ir KĀDS :)

Varbuut tev jaaatgriezhaas Latvijaa?:/