Varbūt mazliet ir kādreiz jāpaiet pretī, lai satiktos. Ir jau tā, ka lasu Tavus tekstus un kaut kā jūtu, ka Tu TUR dzīvo kā caur stikla sienu, esi, bet nejūti. vai arī neiejūties.
( etīdei- varbūt zini- pētījumi pierāda, ka vista, kuras cālēns čiepst aiz stikla sienas, turpina mierīgi dzīvoties. tam pretī, ja cālēns čiepst aiz neredzamas sienas, vista uzreiz dodas palīgos. tas darbojas arī uz cilvēkiem. pārbaudīts uz pašas bērniem ;) )
Manuprāt, nevar ielekt svešā vidē un sajūsmā spiedzot teikt- jā, te ir man. Tu pats saki- tagad paklanīties ir vieglāk un patīkamāk. Viss pa mirklim. iekaro pa centimetriem. lai arī tie nesola, ka vientulības nebūs.