Taisījos uz tualeti pagulēt, bet vēlāk par to aizmirsu.
Tad aizmirsu, ka ir vakars un strādāju līdz pus 11.
Tad aizmirsu kurā pieturā jākāpj un izkāpu Džijūgaoka pieturā. Sēdēju uz soliņa uz platformas blakus meitenei, kura rakstīja ēmailu un runāju caur telefonu.
Tad iekāpu lokālajā vilcienā un tur vairs nebija tās burvīgās sajūtas, kura bija ekspresī. Kas to lai zin, kāpēc tur tā bija? Alkohola tvaiki?
Tad ēdu natto un domāju par to, vai natto var sabojāties principā, jo tālāk pūdēties jau nav kur. Bet lai būtu drošs, kārtīgi piešāvu vasabī klāt.
Ebisu atradu restorānu, kur ir mīlīgas māla mājiņas iekšā. Pret gaiziņiem tur diez ko laipni nav, bet nedzīs tač ārā. Plus uzvedāmies mēs labi un beigās visi bija laipni.
Tāda nu diena.