ASINSBALSS

***
jo manā pasaulē sniegi snieg
manā pasaulē būdiņa sniegos
manā pasaulē būdiņā krāsns
un tajā krāsnī ir uguns

ja kāds reiz ieklīdīs pasaulē manā
tad lai viņš tajā būdiņā iet
tad lai viņš uzsilda ūdeni krūzītē
iedzer tēju un uzpīpo



[Es nopirku jaunizdoto Klāva Elsberga dzejoļkrājumu-apkopojumu-kātopareizinosaukt. Tagad tas tik skaisti stāv uz manas gultas un vedina uz lasīšanu. Silta tāda sajūta no tās grāmatiņas nāk.]

"NASA stands for 'Never A Straight Answer'" - (c)Bob Dean
:))

-Разве любовь - это слабость?
-Если любовь в тебе - это сила. А если ты в любви - это слабость.
-Мы пока не умеем по-другому.
-Умеете, Антон. С трудом, но умеете.

(С.Лукьяненко, В.Васильев - "Дневной Дозор")

"Trakā tējas dzeršana. Kur nu Kerols! Vistrakākās tējas dzeršanas notiek ne jau truša alā, pie viena galda ar vājprātīgo Cepurnieku, Susuriņu un Marta Zaķi. Maza virtuvīte mazā dzīvoklītī, vēl no rīta uzlietais tējas stiprums, kam pieliets verdošs ūdens, aveņu ievārījums trīslitru burkā - lūk, skatuve, kur neatzīti aktieri spēlē pavisam īstu trako tējas dzeršanu. Šeit un tikai šeit tiek izrunāti vārdi, kurus citkārt nekad neviens neizrunās. Šeit ar burvju mākslinieka žestu no tumsas izrauj mazus, zemiskus noslēpumus, izvelk no bufetes ģimenes pīšļus, atrod cukurtraukā sauju ciankālija. Un tu domādams neizdomāsi ieganstu, lai pieceltos un aizietu, jo tev laikus ielej vēl tēju, piedāvā ievārījumu un pabīda tuvāk cukurtrauku bez vāciņa..."

Es tikai gribēju mazliet atzīmēt, ka šī nu patiesām ir viena burvīga grāmata, un ne tikai tāpēc, ka pārstāv manu mīļo fantastikas žanru (jā - vampīri, burvji, vilkači un visādi citi Citādie). Burvīgs ir arī veids, kādā autors stāsta, kā inscinē brīžiem maģiskas, bet tik tuvas un saprotamas ainas. Un augstākminētais piemērs ar tējas dzeršanu ir tikai viens izvilkums no darba, kurš šķiet pārpilns šādu mazu epizožu, kas gribot negribot atsauc atmiņā kaut ko tuvu un pazīstamu (jo piekritīsiet taču, ka tējas dzeršana vienmēr asociējas ar kaut ko.. nu, īpašu).
Piemēram, autors nu tiiik eleganti izskaidro krievu šņabja dzeršanas tradīciju - kā, kad un kāpēc:

"- Anton, piedzerties drīkst. Ja ļoti vajadzīgs. Tikai jāpiedzeras ir ar šņabi. Konjaks, vīns - tas viss ir sirdij.
- Bet šņabis?
- Dvēselei. Ja nu pavisam stipri sāp."



Un pēc šīm necilajām zemsvītras piezīmēm, es dodos meklēt ne tikai grāmatas ekranizāciju, bet arī 'Nakts Sardzei' sekojošās grāmatas, bet šo grāmatu nolieku atpakaļ plauktā, pasaku mīļu 'paldies' autoram un apsolu, ka tā tiks vēl ne reizi vien pārlasīta. :)

*Sergejs Lukjaņenko "Nakts Sardze"

"I do not know why all they do appears to me so strange and solemn. There they sit awaiting the night, simply, under their lamp, as we should under our own; and yet I seem to see them from the altitude of another world, because I know a little fact which as yet they do not know... Is it so, my children? Tell me, why are you, too, pale? Perhaps there is something else that we cannot put in words, and that makes us weep? I did not know that there was anything so sad in life, or that it could strike such terror to those who look on at it. And even if nothing had happened, it would frighten me to see them sit there so peacefully. They have too much confidence in this world. There they sit, separated from the enemy by only a few poor panes of glass. They thing that nothing will happen because they have closed their doors, and they do not know that it is in the soul that things always happen, and that the world does not end at their house-door. They are so secure of their little life, and do not dream that so many others know more of it than they, and that I, poor old man, at two steps from their door, hold all their little happiness, like a wounded bird, in the hollow of my old hands, and dare not open them..."

- Maurice Maeterlinck, Interior

"Visas grāmatas, no kurām cilvēkus mācījā divdesmit piecus gadus atpakaļ, tagad ir nepareizas, un tās, kuras ir labas tagad, būs nepareizas atkal pēc divdesmit pieciem gadiem, skaitot no šitā brīža. Tātad, ja viņas būs nepareizas tajā laikā, viņas ir nepareizas arī tagad, un cilvēks, kurš ir mācīts no nepareizām grāmatām, nav mācīts, viņš ir muļķots. Visas grāmatas, kas ir uzrakstītas, ir nepreizas, jo, kurš nav mācīts, nevar uzrakstīt pareizu grāmatu un, kurš ir mācīts, patiesībā nav mācīts, viņš ir muļķots, un tas, kurš ir muļķots, nevar uzrakstīt pareizu grāmatu.
Muļķošana sākās, kad mūsu sensenie priekšteči sāka mācīt viņu pēcnācējus. Jūs saprotat, viņi nekā nezināja, bet viņi nodeva savu nekā nezināšanu nākamajām paaudzēm, un tas gāja tik nevainīgi, ka neviens to pat nepamanīja. Tas ir iemesls, kādēļ mēs neesam izglītoti. Tagad es jums pateikšu, kas izglītība ir pēc manas saprašanas. Izglītota persona ir tā, kuras prāts ir slīpēts."

- Edvards Liedskalniņš (Ed.L.)

"Pēc latviešu tradicionālā izskata, visas zinības uz Latviju no Indijas pārnesuši gudrie – burtnieki. Latviešu tradīcijā šīs dziļās gudrības skolotājs bijis Vidvuds. Seno lietuviešu priesterienes vaidilutės jeb vaidelotes sargājušas svēto uguni kā daļu no sena indoeiropiešu reliģiskā rituāla, un šī uguns, kā apgalvo mūsdienu latviešu dzejnieks, „atnākusi Lietuvā no Indijas krastiem”. (..)
Mūsdienu zinātnes – salīdzināmā valodniecība un literatūras vēsture, kā arī salīdzināmā reliģijas vēsture un arheoloģija – pauž citu uzskatu. Tas, ko sauca par senindoeiropiešu Urheimat (vācu val. – 'pirmdzimtene'), patiesībā ir tagadējās baltu un slāvu zemes – vēdu ārieši devās uz Indiju no baltu un slāvu apgabaliem."

/S.K.Čaterdži "Balti un ārieši"

Well, that's a heavy piece of information. :) ^^

I suddenly realized it wasn't my future I was worried about at all. My future was full of all kinds of promise. If only I could just get through my present. - "Roswell"

Šausmīgi iepatikās. Nespēju nenocitēt:

"Ir divi veidi, kā motivēt: Dievs un Sātans jeb Ideāls (Labais) un Nauda (Ļaunais). Bet tās trulās verga dvēseles nav spējīgas kaut kam noticēt, darīt idejas vārdā, un tiem ierēdnīšiem kā mazām skrūvītēm nekāds kāposts no Sātana arī nespīd, lai sevišķi censtos. Tāpēc atliek atsēdēt savas idiotiskā verga stundas par noliktajām kapeikām, viss cits ir neitrāls - utilitāri bezkaislīga egoista nostāja, mūsdienu ideāls, televizora zombiji ar maksimāli legāliem un gļēviem hobijiem vai vispār bez tādiem - tikai verdzība un atpūta pie hipnozes kastes." - (c)osama

Par padomju laiku literatūru [bet īstenība - varētu būt ne tikai par to]:

" Tāpat - nevar apgalvot, ka viss, kas tika publicēts padomju laikā ir nepatiess, ka visi teksti ir bijuši mēģinājumi manipulēt ar informāciju un ir meli. Lielākoties tā ir bijusi patiesa. Patiesa... un daļēja, ierobežota informācija. Reizēm tendencioza. Un tajā pašā laikā tā tikusi padarīta par "patiesu", par "visu", noslēpjot, ka tā ir "tendencioza", "daļēja". [..] Un patiesības daļa nav patiesība.
Vainojama ir sistēma, kura ierāva sevī cilvēkus, lika tiem darboties savā labā. Sistēma, kurā ierautie apgalvoja, ka augstākā vērtība ir cilvēks un tā brīvība, tajā pašā laikā slepeni realizējot pretējo - brīvība tika ierobežota. Bet ierobežota brīvība nav brīvība. Arī tad, kad cilvēks tiek pieradināts pie ierobežotas brīvības, tā nav brīvība, lai cik skaļi un daudzreiz skanētu šie apgalvojumi. Un situācija, kurā brīvība tiek sludināta, bet darīts tiek viss, lai realizētu pretējo - ir vismaz, maigi sakot, netikumiska.
Netikumiskumā slēpjas padomju laika un cilvēku situācijas dramatisms.[..]" - Raimonds Briedis

"Ārdiet aizsprostus. Laidiet brīvībā upi."

Pa vidu obligātās literatūras kalniem atslodzei izvilku no plaukta pārlasīt Koplenda "Life After God".
Es nevaru beigt brīnīties, cik tās sajūtas, ko viņš apraksta, šķiet - savas. Par spīti viņa kanādieša-kosmopolīta mentalitātei. Deviņdesmitajiem un tuksnesim. Nē, varbūt tieši tāpēc.

"Now: I believe that you've had most of your important memories by the time you're thirty. After that, memory becomes water overflowing into an already full cup. New experiences just don't register in the same way or with the same impact. I could be shooting heroin with the Princess of Wales, naked in a crashing jet, and the experience still couldn't compare to the time the cops chased us after we threw the Taylors' patio furniture into their pool in the eleventh grade. You know what I mean.
I think Cathy at some level also felt this way, too - and that she realized all of her important memories would be soon enough taken - that she had X-numbers of years ahead of her of falling for the wrong guys - mistreaters and abusers - and that all of her memory would then be used up in sadness and dead ends and being hurt, and at the end of it all there would be... nothing - no more new feelings."

"There is so much you don't know about me - things I haven't told you - for instance, that I do have a family, that I believe there is a God, that I was once a child - and that I have fallen in love twice and that neither time lasted. But how much of this matters in the end if you are alone. What is our memory? What is our history? How much a part of us is the landscape, and how much are we a part of it?"

"And I was cranky, too, or rather, I would have been cranky if people had been near me. Sometimes you can't realize you are in a bad mood until another person enters your orbit."

"What we call myths and history is merely ego taking notes. It is a diary kept by an ego, not a soul. The essence of the ego is narcissism. The self is not an idea created by your ego about yourself. In order to get the idea of what you are you need to deconstruct the ideas of the ego about yourself."
– Michael Tsarion

"Tikai svētām lietām ir vērts pieskarties."
                                                                      - O.Vailds
hell, yeah

"Lielumu tulko par nodevību."
                                                          - O.Vācietis

"Viss ir viņa paša rokās. Vēl nekas nav pazaudēts, bet kaut kas noteikti ir iegūts. Ādams būs tāds cilvēks, par kādu pats izvēlēsies kļūt. Tikmēr, kamēr Ādams vēl izvēlēsies, viņš būs cilvēks."
-Pauls Bankovskis "Drēbes jeb Ādama tērps"

Es nezinu, varbūt, ka mūsdienu cilvēkam - nekā. Bet var vismaz pasmaidīt, palasot, piemēram

( šo dzejoli )

"Mans vārds ir metafora. Tas nozīmē 'nesdams Kristu' un cēlies no sengrieķu vārdiem [..], un šis vārds tika dots Sv.Kristoferam, jo viņš pārnesa Jēzu Kristu pāri upei.
Tas liek jautāt, kā tad viņu sauca, pirms viņš pārnesa Kristu pāri upei. Taču viņu nesauca nekā, jo šis ir apokrifs, un apokrifs arī ir meli.
Mamma sacīja - tas nozīmējot, ka Kristofers ir jauks vārds, jo stāsts ir par laipnu un izpalīdzīgu izturēšanos, bet es negribu, lai mans vārds nozīmētu stātu par laipnu un izpalīdzīgu izturēšanos. Es vēlos, lai mans vārds nozīmē mani."

- Marks Hedons, Savādais Atgadījums Ar Suni Naktī

'Mēs esam Pepsi paaudze.' (c)Santa

- A minute of perfection was worth the effort. A moment was the most you could ever expect from perfection.
- Find out what you're afraid of and go live there.
- Give me rampant intellectualism as a coping mechanism.
- I just don't want to die without a few scars.
( un vēl, un vēl, un vēl )