ASINSBALSS - "tavs pirmais sencis bija zvaigzne"

"Atlanta iztēles neierobežotajā visumā viņu nesodītu par to, ka viņš alkst neiespējamā. Kāpēc dievi pieprasa galīgumu un robežas, ja kuram katram muļķim ir redzams, ka tie ir tikai noteikumi un tabu - paražas, kas radītas, lai noliktu pie vietas cilvēkus? Sacelšanos vienmēr sodīja šādi - atņemot pēdējo mazumiņu brīvības, sagūstot garu.
Viņš prātoja par Austrumiem un par visiem lampās ieslodzītajiem džiniem. Bīstami radījumi ir jāiesprosto. Atlants pats bija bīstams, tāpēc viņa ķermeni sagūstīja, lai prāts nespētu izbēgt.
Protams, viņi visu salaida dēlī. Viņa prāts vienmēr lauzās brīvībā. Dieviem bija izdevies sagūstīt viņa ķermeni, bet ne viņa domas."

"Skatoties uz mirdzošo lodi, es domāju - ja man izdotos turpināt stāstu, ja stāsts nebeigtos, es spētu izdomāt savu ceļu, kas vestu ārā no šīs pasaules. Kā personāžam pašai savā prozā man bija iespēja izvairīties no faktiem. Ir divi fakti, kas agrāk vai vēlāk jāapgāž katram bērnam; māte un tēvs. Ja tu turpini ticēt savu vecāku prozai, ir grūti izveidot pašam savu stāstījumu."

"Kas es esmu? Atomi.
Kas ir atomi? Tukšs izplatījums un gaismas punktiņi.
Kas ir gaismas ātrums? 300 000 kilometru sekundē.
Kas ir sekunde? Tas ir atkarīgs no tā, kurā visuma punktā tu uzvelc pulksteni."

- Dženeta Vinterstone "Smagums"