piezīmes no pagātnes
« previous entry | next entry »
5.. Apr, 2009 | 13:54
skaņas: Bob Dylan - I'll Be Your Baby Tonght
Cītīgi dzēšu ārā no bibliotēkas grāmatas kāda iepriekšējā lasītāja nenormāli daudzos pasvītrojumus un atcerējos, ka es vidusskolā mēdzu uz bibliotēku grāmatu maliņām atstāt mazas piezīmītes nākamajam grāmatas lasītājam - vai nu pievērst viņa uzmanību kādai konkrētai vietai tekstā, vai arī norādīt uz kādu īpatnību. Reizēm pierakstīju vienkārši kādu domu, kas nāca prātā, lasot konkrētu vietu grāmatā. Reizēm novēlēju veiksmīgu dienu.
Man likās interesanti, vai tiem cilvēkiem, kas pēcāk dabūja savās rokās tās manis aprakstītās grāmatas, šīs piezīmes likās apgrūtinošas vai uzjautrinošas. Vai varbūt viņiem tās bija dziļi vienaldzīgas. Bet man tās vienmēr saistījās ar kaut kādām piezīmēm cauri laikam.
Un iedomājieties, kādas izskatījās manas personīgās mācību grāmatas, ja jau regulāras piezīmes trāpījās pat uz bibliotēkas grāmatu maliņām!
Un tikai nepārprotiet. Ir cilvēki, kas šādas darbības uzskata par necieņas izrādīšanu grāmatām. Man tas liekas tā mīļi. Tas norāda uz to, ka grāmata 'strādā' - ka, to lasot, tu esi par kaut ko aizdomājies. Ka viens teksts neviļus rada nākamo. Tā ir jebkuras literatūras dzīvības pazīme.
Tagad es tā daru aizvien retāk. Parasti - uz dzejas krājumu maliņām. Varbūt man ir mazāk, ko teikt. Varbūt es vairāk izvēlos, ko teikt un ko noklusēt.
Man likās interesanti, vai tiem cilvēkiem, kas pēcāk dabūja savās rokās tās manis aprakstītās grāmatas, šīs piezīmes likās apgrūtinošas vai uzjautrinošas. Vai varbūt viņiem tās bija dziļi vienaldzīgas. Bet man tās vienmēr saistījās ar kaut kādām piezīmēm cauri laikam.
Un iedomājieties, kādas izskatījās manas personīgās mācību grāmatas, ja jau regulāras piezīmes trāpījās pat uz bibliotēkas grāmatu maliņām!
Un tikai nepārprotiet. Ir cilvēki, kas šādas darbības uzskata par necieņas izrādīšanu grāmatām. Man tas liekas tā mīļi. Tas norāda uz to, ka grāmata 'strādā' - ka, to lasot, tu esi par kaut ko aizdomājies. Ka viens teksts neviļus rada nākamo. Tā ir jebkuras literatūras dzīvības pazīme.
Tagad es tā daru aizvien retāk. Parasti - uz dzejas krājumu maliņām. Varbūt man ir mazāk, ko teikt. Varbūt es vairāk izvēlos, ko teikt un ko noklusēt.