ASINSBALSS - 27. Janvāris 2007

Mīļš paldies LNT, varēju kārtējo reizi sajūsmā spiegt un dīdīties uz dīvāna, ķerot katru kārdinošo, izsmalcināto kadru no Natural Born Killers. Nebiju filmu redzējusi dzimtajā valodā, bet vīlos tik ļoti, ka visu filmu centos ignorēt tulkojumu.
Un lai cik reizes es arī šo filmu neskatītos, vienmēr, katru reizi es pamanu kaut ko jaunu - kādu līdz šim neredzētu kadru, kādu sejas izteiksmi. Patīk, kā režisors spēlējas ar kadriem, montāžu, skaņu un krāsām, kā izmanto dažādas audiovizuālas tehnikas, lai stāstītu šo stāstu par Mikiju un Meloriju.

UPD: Kā zināms, filmai ir pieejami vairāki editi ar atšķirīgām beigām, bet, lai cik daudz es arī šo filmu nebūtu skatījusies, vienmēr redzu vienu un to pašu versiju - to, kur beigās viņi brauc tadā teroristu busiņā, un viņiem ir bariņš bērnu. Kādam nav aizķērusies kāda cita versija? Bloodhound, Tu reiz pieminēji, ka Tev esot. Vēl ir? Baigi gribās..

Šodien pēdējie otas pieskārieni, un es būšu tikusi pie savas mazliet šizofrēnsikās, kādu Ņujorkas underground dzīvoklīti atgādinošās vannas istabas. Ja ir kaut kas, kā tur noteikti netrūkst, tas tā ir Victorian sarkanā krāsa.

Darbiņš padarīts, un rezultāts man patīk. Pat ļoti. Atpūtusies gan īpaši nejūtos - trešo dienu pa mājām, nenožuvušas krāsas aromāts caurvij visu dzīvokli, rokas kā izmērcētas acetonā. Bet ir gandarījums. Ja nebūtu četras nežēlīgi garas darba dienas priekšā, būtu labāk, protams.

Kaut kā atcerējos vasaras pirmsremonta tusiņu tajā istabā pilnīgi bez mēbelēm - ar ūdenspīpi, sarunām, šautriņu mētāšanu un veco, 'soon to be gone' tepešu apzīmēšanu.