kosmoskuģis mani izmet un, salaužot skaņas telpu, pazūd mākoņos. attopos pie lauku bibliotēkas, kurā bibliotekāre nesarkdama komentē vakardienas Eirovīziju "tik pat labi varēja drāzt dirsā.. publika tik pat slima.. kaut kas kaut kas.. protams, esmu katoļu draudzē mums trūkst mācītāju šim bīskapam var uzticēties ar basketbola ceļu sargiem tik forši rāpot". Kaut kā atrodu ceļu līdz savai pagaidu rezidencei, kurai ir 100 gadu. Uz ledusskapja ar pūķa magnētiņu piestiprināta zīmīte "neaizmirsti aiziet uz kapiem, kad tu pēdējoreiz biji?" Naktīs šeit sapņoju par garderobi, kurā nevaru atrast savas sen pazudušās drēbes. Dārzos zied tulpes. vārnas paceļas. kuģis ir atgriezies, nolaižas kosmiskā tūba un es atgriežos mājās. vakariņās būs cepti kartupeļi, jā, te arī tādi aug.