zaudētas kaujas

10:52am: ejot cauri savai jūtūb skatīšanās vēsturei, uzdūros šim Džastina Bībera skaņdarbam ar nosaukumu U Smile: http://youtu.be/bidHnEekXpE

paklausīties principā iesaku, visu laiku nav gluži tik garlaicīgi, kā sākumā. kaut kādu saundtreku, enigmu, kaut ko tādu gan atsit.

1:33pm:
"āāā, mana patriotiskā roka!!"

ok, tātad. tas, ka tai Parādnieka izbīdītajai valstiskumu audzinošajai filmai vienīgie mākslinieciskie kritēriji būs patriotiskums un auseklīšu īpatsvars, principā bija skaidrs. bet nu tomēr. tomēr. nu sasodīts, nu.



tiem retardiem tajā viņu apvienībā liekas, ka šitais tad nu reiz ir tas veids, kādā tā dzimtenes sajūta visiem tad nu nāks un iestāsies? jāatzīst gan, ka saulespuķu sēkliņu ēšana vismaz treilerī novērota patiešām netika: https://www.youtube.com/watch?v=J8kuWkxjKJY

4:06pm: haha, nu gan: http://satori.lv/raksts/6881/Ivars_Drulle/Koka_skaitikli_un_Liktenupe

principā ļoti trāpīgi, vienīgi autors it kā visu to attiecina uz cfi (kas arī ir kolorīta vieta, tikai biš citās ziņās), bet principā ir ticis tikai līdz sarga būdai, respektīvi, metru-divus iekšā. "Datorizācija Cietvielu fizikas institūtu vēl nav skārusi" - viņiem, teiksim, uzreiz pie sienas ir platais monitors, kurš rāda, cik daudz strāvas šobrīd ražo saules baterijas uz jumta un tā. kas ir smieklīgi (īstais jautājums, ko kāds uzdeva - cik dienas gadā tās baterijas atpelna paša monitora iztērēto?), bet, kā jau teicu, citā ziņā smieklīgi. bet par kafejnīcu precīzi.