:
man bija tāds pasniedzējs, viņš drusku vēlāk nomira, bet nu bija, un viņš runāja par tādu fiziķa, kā viņš to sauca, gandarījumu, kas ir tad, kad eksperimentālie punkti smuki guļ virsū teorijas līknei. nu un jā, tā tas ir. tāda glauna, no galvas un gramatām izspiesta teorija, un vēl realitāte piekrīt, jā - teiksim, tās šī ieraksta ietvaros būtu tās debesis, par ko Jēzus tur. kas tuvāk šaisaulei, tie būtu tie eksperimentu punkti. nu teiksim, kaut kas tāds ir, bet īsti skaidrs viss līdz galam nav, kā jau tas realitātē pierasts. bet arī, viss ok, viss ok. nu lūk, un tad mēs ekstrapolējam no tām debesīm uz to zemi un cauri un tālāk un apskatām vietu, kur šī gada sākumā, kā rādās, esmu pamodies es un kur dati smuki, līknes smukas, poņas nav, sapratnei brīvdienas un Sātans man saka "eu, morloku karali! nāc lejā, paklausīsimies AC/DC!" un es atbildu, ka "nu bet Sātan, viņiem taču visās dziesmās tā ģitāra tik vienāda, cik var turēt?" un viņš "a, nu tad jau varbūt vajadzēja kārtīgāk parēķināt, pirms sāki eksperimentus, tad būtu varējis ar Jēzu un tiem klausīties Sāru faking Braitmenu, vai kas nu tur tagad modē" uz ko atbildu "nu bet, nu bet" un viņš mēdās "nu bjet bjet bjet".