zaudētas kaujas

11:34am: pāreju no atvaļinājuma uz darba pulksteņiem patiesībā pārciešu diezgan briesmīgi. labprāt veiktu kādu komisku piezīmi šajā sakarā, bet permanentās nepamošanās stāvoklī šitā attapība kaut kā nav.

12:44pm: tātadlaikam, es nule jau kā pieminēju savu šodienas možo omu un aso prātu. un tad atgadās sekojoši. nekā ļauna nedomādams, velkos pa miera pielieto gaiteni ar apbružāto kafijkannu rokā (šī detaļa lasītājam atklāj, ka kafiju nupat jau tā kā par ilgu neesmu dzēris), kad piepeši.

tankš!

priekšā smaidīgs indietis (un kolēģe, kas nosmej "re, runājiet ar morloku karali!" un tad gudru ziņu ļoti ātri skrien prom), pēc valstspiederības anglis, kurš saka man tā - jūs te esiet labi džeki, visādas labas lietas dariet, tādēļ es jums tagad došu naudu un cilvēkus un visu ko, lai jūs man un manam kosmosa iekarošanas biznesam palīdzētu tur, lūk, lietu 1 izdarīt, lietu 2 samērīt un tā. nu, tas ir, došu tad, ja jūs mani tagad uzreiz uz vietas pārliecināsiet, ka tiešām esiet labi džeki un variet visādas labas lietas izdarīt.

skats pa gaiteni. priekšnieka darbā nav. priekšnieka #2 darbā nav. toties esmu es, kuram ļoti gribas kafiju.