:
"visu latvijai!" mājaslapā lasām: "Ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju, kuras aktīvi atbalsta Rietumeiropa, mūsu valstij (mūsu valsts == "vl!", kā jau pie viņiem pieņemts uzskatīt) nav pieņemamas... nav jāiejaucas citu valstu iekšējas lietās, ja ... tautai un valstij tas ir ekonomiski neizdevīgi. Neļausim sevi nospiest zem Briseles „tupeles”."
lai arī nacionālistiem kārtējo reizi nepiekrītu, tomēr šāda, racionāli egoistiska, attieksme man vismaz liekas saprotama. nu skaidrs: vispirms domā par sevi un cilvēkiem sev apkārt, un tikai pēc tam, ja vispār - par citiem. nevarētu teikt, ka man tas liekas īsti pareizi, tomēr saprotu, kādēļ amerikānis savulaik varētu būt saīdzis par to, ka viņa draugi vai radinieki mirst kaut kādā tur Korejā, aizstāvot cilvēkus, kurus viņš pats nekad neredzēs un nepazīs (bet ne bezjēdzīgi - tīri paskatoties uz skaitļiem no Korejas kara un 90to bada Ziemeļkorejā, diezgan ļoti sāk likties, ka lielākā traģēdija tajā karā bija tas, ka amerikāņi neuzvarēja).
kas mani diezgan jūtami mulsina, savukārt, ir tā "selektīvi humānā", vai kā nu to varētu nosaukt, attieksme pret notikumiem un procesiem tuvajos austrumos. proti, cilvēki, kuriem rietumļaužu jaukšanās šo valstu darīšanās ir "fui, pē, okupācija, kultūrfašisms, lai tak viņi dzīvo kā paraduši, will someone think of the children!?" - bet tas, ka sievietei pēc izvarošanas ir tikai divas iespējas: apprecēt izvarotāju (ja viņš to vēlas), vai arī pašas tēvs šo sievieti nosit; nē, tas ir visnotaļ ok. zin' kā, vismaz viņai nav jāstrādā makdonaldā. piemēram Lībijas gadijumā - tikko eiropieši iejaucas, ir skaidrs, ka ES valstu karavīri ir bērnu slepkavas, ka nu tik būs civiliedzīvotāju upuri un, galu galā, ka šis pasākums nav pieņemams no morālu apsvērumu viedokļa. toties mēnesi pirms tam, kad Kadafi ar granātmetējiem piļīja pa paša valsts iedzīvotājiem - nē, tas no morālu apsvērumu viedokļa bija a-ok! lai tak tie brūnie tur ņemas savā starpā, vai ne, iejūtīgās hipijmeitenes un drosmīgie hipijpuikas? ar Huseinu tas pats - viņa brālis izmēģina ķimiskos ieročus uz civiliedzīvotāju ciematiem? da lai! amerikāņi iebrūk Irākā? ak, šie kapitālistu cūkas!
ok, tikai nepārprotiet mani - karš ir briesmīga lieta, rietumvalstu rīcību ne tuvu nenosaka tikai humāni apsvērumi un ir ļoti, ļoti labi, ka rietumvalstu iedzīvotāji vaktē savas valdības. vienkārši rodas iespaids, ka krietna tiesa humāno pacifistu, par kādiem šie cilvēki droši vien gribētu sevi uzskatīt, uzskata, ka morāles un humānisma normas stājas spēkā tikai līdz ar baltādainu cilvēku iesaistīšanos tajā vai citā konfliktā.
lai arī nacionālistiem kārtējo reizi nepiekrītu, tomēr šāda, racionāli egoistiska, attieksme man vismaz liekas saprotama. nu skaidrs: vispirms domā par sevi un cilvēkiem sev apkārt, un tikai pēc tam, ja vispār - par citiem. nevarētu teikt, ka man tas liekas īsti pareizi, tomēr saprotu, kādēļ amerikānis savulaik varētu būt saīdzis par to, ka viņa draugi vai radinieki mirst kaut kādā tur Korejā, aizstāvot cilvēkus, kurus viņš pats nekad neredzēs un nepazīs (bet ne bezjēdzīgi - tīri paskatoties uz skaitļiem no Korejas kara un 90to bada Ziemeļkorejā, diezgan ļoti sāk likties, ka lielākā traģēdija tajā karā bija tas, ka amerikāņi neuzvarēja).
kas mani diezgan jūtami mulsina, savukārt, ir tā "selektīvi humānā", vai kā nu to varētu nosaukt, attieksme pret notikumiem un procesiem tuvajos austrumos. proti, cilvēki, kuriem rietumļaužu jaukšanās šo valstu darīšanās ir "fui, pē, okupācija, kultūrfašisms, lai tak viņi dzīvo kā paraduši, will someone think of the children!?" - bet tas, ka sievietei pēc izvarošanas ir tikai divas iespējas: apprecēt izvarotāju (ja viņš to vēlas), vai arī pašas tēvs šo sievieti nosit; nē, tas ir visnotaļ ok. zin' kā, vismaz viņai nav jāstrādā makdonaldā. piemēram Lībijas gadijumā - tikko eiropieši iejaucas, ir skaidrs, ka ES valstu karavīri ir bērnu slepkavas, ka nu tik būs civiliedzīvotāju upuri un, galu galā, ka šis pasākums nav pieņemams no morālu apsvērumu viedokļa. toties mēnesi pirms tam, kad Kadafi ar granātmetējiem piļīja pa paša valsts iedzīvotājiem - nē, tas no morālu apsvērumu viedokļa bija a-ok! lai tak tie brūnie tur ņemas savā starpā, vai ne, iejūtīgās hipijmeitenes un drosmīgie hipijpuikas? ar Huseinu tas pats - viņa brālis izmēģina ķimiskos ieročus uz civiliedzīvotāju ciematiem? da lai! amerikāņi iebrūk Irākā? ak, šie kapitālistu cūkas!
ok, tikai nepārprotiet mani - karš ir briesmīga lieta, rietumvalstu rīcību ne tuvu nenosaka tikai humāni apsvērumi un ir ļoti, ļoti labi, ka rietumvalstu iedzīvotāji vaktē savas valdības. vienkārši rodas iespaids, ka krietna tiesa humāno pacifistu, par kādiem šie cilvēki droši vien gribētu sevi uzskatīt, uzskata, ka morāles un humānisma normas stājas spēkā tikai līdz ar baltādainu cilvēku iesaistīšanos tajā vai citā konfliktā.