zaudētas kaujas

3:42pm: no amīšu sci-fi lielā 3 Hainlainu laikam tā arī neesmu lasījis (ja nu kādā stāstu krājumā trāpījies). no pārējiem diviem - Azimovs liekas ievērojami krutāks par Klārku. kaut arī viņš rakstījis diezgan šausmīgā valodā, tomēr ideju un vēriena līmenī Aizeka darbi liekas... nu, tas droši vien ir man tuvākais sci-fi rakstnieks strap lasītajiem. viens no krutākajiem momentiem liekas tas, kā viņa izpildījumā izskatās hard sci-fi: nevis bezjēdzīga iedziļināšanās rakstīšanas brīdī aktuālās tehnoloģijās, bet nedaudz abstraktāks, tomēr tālredzīgāks, varētu pat teikt - fundamentālāks skatījums. lielā mērā tieši tādēļ viņa darbi ir novecojuši ļoti labi - pretstatā pulkam space age entuziastu, kuru "pēc 20 gadiem visi no rītiem sakāps raķetēs un brauks strādāt uz mēnesi" romāni mūsdienās labākajā gadījumā saglabājuši kiča vērtību.

nu ja, bet patiesībā gribēju rakstīt par Lemu - vakar pabeidzu "Neuzvaramo". "Solaris" arī ir kruts, bet tieši "Neuzvaramajam", imo, piemīt dažas no tām pašām kvalitātēm, kas Azimovam. padomā tik - viņš '64 gadā raksta faktiski par nanotehnoloģijām (kaut arī vārdā tās nenosaucot - ko, un ja nu viņš par tām pat dzirdējis nebija, ne?), pašorganizāciju un swarm intelligence! ok, tas ir 5 gadus pēc "There's plenty of room at the bottom" lekcijas, tomēr arī divdesmit divus pirms "Engines of creation" ar visu gray goo. impressive shit, ne? turklāt joprojām likas tik svaiga, ka tikpat labi varētu būt sarakstīta pēdējās desmitgades laikā.

10:52pm: kopš satori ir "kultūras un patstāvīgas domas portāls", balts un bez Tukiša... nu teiksim tā - no pirmajiem sešiem (resp., "galvenajiem", ar anotāciju'n'shit) rakstiem viens ir Ījaba lekcijas video (nē nu Ījabs ir foršs, es jau neko nesaku), viens ir kaut kas no Ošleja par lata devalvāciju (un jau atlasīts pirmajos 70 viņa rakstos RL), vēl ir divas viena un tā paša autora recenzijas par vienu un to pašu grāmatu un divas intervijas.

proti, rodas iespaids, ka tieši brīdī, kad vienlaicīgi pazūd karogs un kultūras forums, satori nolemj nevis aizpildīt šo tukšumu, bet iet konkurēt ar rīgas laiku. jo nu paskat, paskat tālāk - pirmais ieraksts, kas tiešām ir literatūra, ir divpadsmitais(!) no augšas (Abdulajeva dzejoļi), pirmā oriģinālliteratūra rodama divdesmit pirmajā ierakstā no augšas (S. Moreino). ok, ja vēl satori blieztu vismaz 10 rakstus nedēļā, tad gandrīz vai reizi nedēļā pa kaut kam sanāktu; bet faktiski, teiksim, septembrī viņi publicējuši tikai vienu literāru darbu. tā kā pamaz, ne?