:
no otras puses, ja es zvanu šitam te post-service un saku, ka vai lūdzu latviski varētu, un atbild, ka nē, tādas opcijas viņiem nav, tad nu ejiet vienkārši.
ā, nu vismaz pēc tam atzvana un pārjautā.
ā, nu vismaz pēc tam atzvana un pārjautā.
zaudētas kaujas
History
6th April 2011
:
šitā vispār bieži negadās, kā vakar, kad savos neprātīagjos wikipēdijas sērfojumos uzraujos uz fakta, ka tieši tobrīd iznā The Kills jaunais albums. tā kā par nākamo manis gaidīto albumu, proti, trešo no Lauras Mārlingas, zināms tikai tas, ka kaut kad vēlāk varbūt būs, varētu arī izmantot šo iespēju, lai pateiktu pāris teikumus par izteikti nedaudzajiem šogad iznākušajiem albumiem, ko esmu dzirdējs (kazi, varbūt ar' esmu kādu aizmirsis):
The Kills - Blood Pressures.
ņemot vērā to, ka viņu trešajā albumā bija gan dažas no skaistākajām, gan dažas no kaitinošākajām viņu dziesmām, un to, ka tas tomēr bija tāds kā krāsaināks un vairāk nost no viņu ierastās manieres, kā arī to, ka pēc tā abi ar vērienu pievērsās blakus lietām - Alisone ar Džeku Vaitu saviem Dead Weather un tas čalis, savukārt, Keitai Mosai un tamlīdzīgi, bija tādas nelabas aizdomas, ka tas varētu palikt ja ne pēdējais, tad vismaz pēdējais labais The Kills albums. tā nav - Blood Pressures ir viens no diviem labākajiem viņu albumiem, kopā ar No Wow. kas, savukārt, nozīmē, ka šis albums ir ŠITIK augstu manā kaut kāda īsti labo albumu sarakstā. tiešām, man patīk.
Theatres des Vampires - Moonlight Waltz.
muzikāli, manuprāt, otrs veiksmīgākais viņu albums, aiz Pleasure and Pain. būtu pats labākais, ja vietām neatgādinātu kaut kādu fucking mūziklu vai kaut ko tādu. pārāk mīksts vietām, pietrūkst lēni, bet pārliecinoši dragājošo basu no iepriekšējiem diviem. toties prieks, ka beidzot viņi ir trāpījuši īstajā noskaņā - ierastā tempa dziesmas mijas ar lēnākām, un stīgas kopā ar maucīgo vokālu apmēram jau velk uz to, kā, manuprāt, būtu jāizklausās grupai, kam tā patīk vampīri. jauki arī, ka blakus Annai Raisai tekstos atrodas vieta arī klasikai - Šeridana le Fanū "Karmillai".
sakerpanča saundtreks - tas vispār nav albums, turklāt filma bija muļķīga. bet te, līdzās pārsteidzoši labi dziedošajiem filmas aktieriem (pārsvarā tai vienai), ir Skunk Anansie vieni paši un kopā ar Bjorku, Alisone Moshārta no The Kills, kaut kāds jocīgs Queen mashups, un vispār daudz visādu kaveru. diezgan labs, lai klausītos pleijerī un riktīgi krutā solī slātu savās gaitās.
Bērnības Milicija - Nevieta.
albumam principā ir viens liels trūkums - tas nav albums, tas ir EP ar četrām dziesmām. līdz ar ko, tas ir pārāk īss. nu, tādā ziņā, ka tajā ir maz dziesmu un tamlīdzīgi. visādi citādi, tiešām lieliski. tieši ieraksta ziņā, manuprāt, pārspēj abus iepriekšējos; un vispār, ja būtu albums, tad būtu viņu labākais albums. beidzot ļāva man novērtēt šito "dieva pirkstu", ko kocertos tomēr tā īsti izbaudīt nespēju, dēļ tām pauzēm un pārskaņojumiem un tā. izrādās, ka tiešām forša dziesma. "kāda balss kliedz" arī ļoti izdevusies; "ļaunā krāsā" koncetros, šķiet, tomēr skan labāk. "industrijas" vietā, manuprāt, tikpat labi varēja būt kāda cita dziesma; vairākas no līdz šim neizdotajām man liekas interesantākas. noformējums arī nav gluži labākais, ko es būtu redzējis. nu paskatieties kaut vai uz, tepat augstāk, theatres des vampires vāciņu - nav jau tā, ka BM nebūtu nevienas meitenes, līdz ar ko, kādēļ gan netaisīt kaut kādus tamlīdzīgus vāka noformējumus.
The Kills - Blood Pressures.
ņemot vērā to, ka viņu trešajā albumā bija gan dažas no skaistākajām, gan dažas no kaitinošākajām viņu dziesmām, un to, ka tas tomēr bija tāds kā krāsaināks un vairāk nost no viņu ierastās manieres, kā arī to, ka pēc tā abi ar vērienu pievērsās blakus lietām - Alisone ar Džeku Vaitu saviem Dead Weather un tas čalis, savukārt, Keitai Mosai un tamlīdzīgi, bija tādas nelabas aizdomas, ka tas varētu palikt ja ne pēdējais, tad vismaz pēdējais labais The Kills albums. tā nav - Blood Pressures ir viens no diviem labākajiem viņu albumiem, kopā ar No Wow. kas, savukārt, nozīmē, ka šis albums ir ŠITIK augstu manā kaut kāda īsti labo albumu sarakstā. tiešām, man patīk.
Theatres des Vampires - Moonlight Waltz.
muzikāli, manuprāt, otrs veiksmīgākais viņu albums, aiz Pleasure and Pain. būtu pats labākais, ja vietām neatgādinātu kaut kādu fucking mūziklu vai kaut ko tādu. pārāk mīksts vietām, pietrūkst lēni, bet pārliecinoši dragājošo basu no iepriekšējiem diviem. toties prieks, ka beidzot viņi ir trāpījuši īstajā noskaņā - ierastā tempa dziesmas mijas ar lēnākām, un stīgas kopā ar maucīgo vokālu apmēram jau velk uz to, kā, manuprāt, būtu jāizklausās grupai, kam tā patīk vampīri. jauki arī, ka blakus Annai Raisai tekstos atrodas vieta arī klasikai - Šeridana le Fanū "Karmillai".
sakerpanča saundtreks - tas vispār nav albums, turklāt filma bija muļķīga. bet te, līdzās pārsteidzoši labi dziedošajiem filmas aktieriem (pārsvarā tai vienai), ir Skunk Anansie vieni paši un kopā ar Bjorku, Alisone Moshārta no The Kills, kaut kāds jocīgs Queen mashups, un vispār daudz visādu kaveru. diezgan labs, lai klausītos pleijerī un riktīgi krutā solī slātu savās gaitās.
Bērnības Milicija - Nevieta.
albumam principā ir viens liels trūkums - tas nav albums, tas ir EP ar četrām dziesmām. līdz ar ko, tas ir pārāk īss. nu, tādā ziņā, ka tajā ir maz dziesmu un tamlīdzīgi. visādi citādi, tiešām lieliski. tieši ieraksta ziņā, manuprāt, pārspēj abus iepriekšējos; un vispār, ja būtu albums, tad būtu viņu labākais albums. beidzot ļāva man novērtēt šito "dieva pirkstu", ko kocertos tomēr tā īsti izbaudīt nespēju, dēļ tām pauzēm un pārskaņojumiem un tā. izrādās, ka tiešām forša dziesma. "kāda balss kliedz" arī ļoti izdevusies; "ļaunā krāsā" koncetros, šķiet, tomēr skan labāk. "industrijas" vietā, manuprāt, tikpat labi varēja būt kāda cita dziesma; vairākas no līdz šim neizdotajām man liekas interesantākas. noformējums arī nav gluži labākais, ko es būtu redzējis. nu paskatieties kaut vai uz, tepat augstāk, theatres des vampires vāciņu - nav jau tā, ka BM nebūtu nevienas meitenes, līdz ar ko, kādēļ gan netaisīt kaut kādus tamlīdzīgus vāka noformējumus.