zaudētas kaujas

12:25am: realitāte
cik lasīts, tad tas čalis uz Pūčupītes tilta vismaz sagaidīja, kamēr realitāte kļuvusi par diezgan ļoti neciešamu maitu, pirms sāka to krāpt. lai gan kazi', varbūt labāk ir būt divus soļus priekšā. bet tā jau viens no maniem mīļākajiem īsajiem stāstiem.

9:13pm: tas, kas man diezgan šausmīgi nepatīk maģistrantūras studijās/darbā, ir šis kaitinošais stāvoklis, kad visu laiku kaut ko apdarot, paspējot, iekļaujoties termiņos un izpildod prasības, tā īsti nesanāk neko izdarīt. tāda skraidīšana starp deadlainiem, bez īsta mērķa, izņemot eventuālo sesijas nolikšanu. labi apzinoties, ka tas jau nav nekas cits, kā mācību process, un ka pie īstās darīšana varēšu ķerties tad, kad būšu tai gana labs, tomēr ir tik šausmīgi žēl, ka pat kārtīgi padomāt īsti nav laika.