nesen izlasīju LeGvinnas "Jūrzemes burvi" - tas it ka skaitās viens no krutākajiem fantays darbiem XX gs. godīgi sakot, es nesaprotu, kādēļ. nē nu jauki uzrakstīts un patīkami lasīt un viss jau forši, bet tomēr - tātad sižeta centrā ir galvenā varoņa cīņa vairāku gadu garumā ar kādu radījumu. radījumu raksturo šādas īpašības: :
tas visur seko galvenajam varonim
tas ir melns
galvenais varonis atsaucas uz šo radījumu kā "ēnu"
un beigās, pārsteidzošā tvist endingā atklājas, ka šis radījums ir galvenā varoņa ēna.
ko dod tas, ka tā ir jauki uzrakstīta, ja tas, kā atrisināsies centrālā problēma, man ir skaidrs brīdī, kad šī problēma parādās?
tas visur seko galvenajam varonim
tas ir melns
galvenais varonis atsaucas uz šo radījumu kā "ēnu"
un beigās, pārsteidzošā tvist endingā atklājas, ka šis radījums ir galvenā varoņa ēna.
ko dod tas, ka tā ir jauki uzrakstīta, ja tas, kā atrisināsies centrālā problēma, man ir skaidrs brīdī, kad šī problēma parādās?