:
man liekas, ka Ofiss ir šobrīd, un vispār pārskatāmā pagātnē (neierēķinot Les vampires un tamlīdzīgi) labākais seriāls. nevis tā, ka "omg, dis iz da bestest!!!", bet drīzāk tā, ka ja vērtētu seriālus pēc kaut kādiem da jebkādiem nopietni ņemamiem kritērijiem, tad tas bez variantiem ieliktu kloķi visiem Hausiem un IT crowdiem un Black Bookiem un Simpsoniem un Kalifornikeišeniem un ko nu vispār cilvēki mūsdienās skatās. fantastisks aktieru sastāvs (pretstatā, piemēram, situācijai, kurā ir viens Dilans Morans un tad tie citi, kas nevienu vispār neinteresē) un ļoti, ļoti, ļoti labs scenāristu darbs - un droši vien arī ideāla režija (droši vien - tādēļ, ka nezinu, cik no notiekošā ir improvizācija un tamlīdzīgi).
rezultāts ir, pirmkārt, skaidri un pamatīgi definēti tēli (jo pat Bernards Bleks vismaz vienā sērijā uzvedās tā, kā viņam nebūtu bijis jāuzvedās. Hauss vispār šajā ziņā izgāžas ar blīkšķi - nu, ne Gregs Hauss, bet seriāls Hauss: piemēram, varone 13. Viņa ir biseksuāla, un vaimandieniņ, cik bieži tas tiek atkārtots Hausa jociņos. un ja netiktu atkārtots, vai kāds to vispār pamanītu? vai pilnīgi kaut kas viņas uzvedībā (izņemot vienu pašu sēriju) vai raksturā, vai kur nu vēl, par to liecina? ne-e, seriāla autori nemāk to skatītājiem norādīt nekā savādāk, kā pasakot tieši sejā). otrkārt, notikumi risinās tieši tā, kā tiem būtu jārisinās - negaidīti, bet ne neloģiski; ne tā, ka sērijas sākumā jau viss būtu skaidrs, bet tajā pašā laikā arī kā loģiskas sekas tēlu uzbūvei un notikumu kontekstam (btw - ei tu nost, ku es gudri māku izteikties!!!), un bez jebkādas deus-ex-mahinēšanās (piemēram, iemesls, kādēļ es no visas sidrs nicinu Prison Break ir tas, ka tas pa 95% sastāvēja TIKAI no desuexmahinēšanās). treškārt un, iespējams, galvenokārt... un tas laikam ir tas pats, ko jau pieminēju Hausa sakarā. mūsdienu seriālos kaut kā par absolūtu standartu ir kļuvis tas, ka visa informācija skatītājiem tiek nodota ar dialogiem. un varbūt reizi pa reizei ar ļoti, ļoti acīmredzamām emocijām. bet Ofisā viss tiek darīts smalki, izmantojot visu aktieriem un režisoram pieejamo arsenālu. tas ir sitkoms, līdz ar ko viss joprojām ir viegli uztverams, bet uztverams daudz plašāk, no viegli pamanāmām, bet tomēr niansēm, reizēm tikai nojaušams, kaut skadri nojaušams - un nekad, nekad ne iegrūsts tieši stulbā skatītāja, kurš jau pats nekad nesapratīs, sejā.
re, ku daudz uzrakstīju. bet nu pēdējās dienās jau tāpat neko īpaši citu nedaru, kā tikai skatos Ofisu, tā ka...
rezultāts ir, pirmkārt, skaidri un pamatīgi definēti tēli (jo pat Bernards Bleks vismaz vienā sērijā uzvedās tā, kā viņam nebūtu bijis jāuzvedās. Hauss vispār šajā ziņā izgāžas ar blīkšķi - nu, ne Gregs Hauss, bet seriāls Hauss: piemēram, varone 13. Viņa ir biseksuāla, un vaimandieniņ, cik bieži tas tiek atkārtots Hausa jociņos. un ja netiktu atkārtots, vai kāds to vispār pamanītu? vai pilnīgi kaut kas viņas uzvedībā (izņemot vienu pašu sēriju) vai raksturā, vai kur nu vēl, par to liecina? ne-e, seriāla autori nemāk to skatītājiem norādīt nekā savādāk, kā pasakot tieši sejā). otrkārt, notikumi risinās tieši tā, kā tiem būtu jārisinās - negaidīti, bet ne neloģiski; ne tā, ka sērijas sākumā jau viss būtu skaidrs, bet tajā pašā laikā arī kā loģiskas sekas tēlu uzbūvei un notikumu kontekstam (btw - ei tu nost, ku es gudri māku izteikties!!!), un bez jebkādas deus-ex-mahinēšanās (piemēram, iemesls, kādēļ es no visas sidrs nicinu Prison Break ir tas, ka tas pa 95% sastāvēja TIKAI no desuexmahinēšanās). treškārt un, iespējams, galvenokārt... un tas laikam ir tas pats, ko jau pieminēju Hausa sakarā. mūsdienu seriālos kaut kā par absolūtu standartu ir kļuvis tas, ka visa informācija skatītājiem tiek nodota ar dialogiem. un varbūt reizi pa reizei ar ļoti, ļoti acīmredzamām emocijām. bet Ofisā viss tiek darīts smalki, izmantojot visu aktieriem un režisoram pieejamo arsenālu. tas ir sitkoms, līdz ar ko viss joprojām ir viegli uztverams, bet uztverams daudz plašāk, no viegli pamanāmām, bet tomēr niansēm, reizēm tikai nojaušams, kaut skadri nojaušams - un nekad, nekad ne iegrūsts tieši stulbā skatītāja, kurš jau pats nekad nesapratīs, sejā.
re, ku daudz uzrakstīju. bet nu pēdējās dienās jau tāpat neko īpaši citu nedaru, kā tikai skatos Ofisu, tā ka...