:
šis ir angļu matemātiķis Alans Tjūrings:
ievērojams kungs galvenokārt trīs iemeslu dēļ. pirmais, manuprāt visnesvarīgākais - otrajā pasaules karā viņš uzlauza nacistu Enigmas kodu. protams, ka minētajā laušanā piedalījās kaudze ar cilvēkiem, bet Tjūrings tomēr ir minams kā galvenais. šo tēmu apskata, piemēram, filma "Enigma", diezgan nesena, kuras galvenais varonis būtībā ieņem Tjūringa vietu. sauc gan viņu savādāk un arī IR viņš savādāks - droši vien tādēļ, ka nevar īsti pastāstīt Alana Tjūringa dzīvesstāstu, neparādot britus kā riebīgu, aizpriedumainu tautiņu, kas priekšstatu par pareizu uzvedību dēļ ir gatavi nogalināt savus varoņus.
otrs iemesls - viņš piedalījies datoru un mākslīgā intelekta izstrādes pamatu likšanā. sākot jau ar to, ka pirmie nopietnie "datori", kā zināms, bija tieši WWII šifrējamās mašīnas, tai skaitā Tjūringa; kā arī ir tāda tīri teorētiska konstrukcija kā Tjūringa mašīna. mūsdienu datori nav Tjūringa mašīnas, tomēr šī loģiskā konstrukcija palīdz izprast algoritmu un procesoru darbību. piemēram, šeit redzamajā Tjūringa mašīnas algoritmā:
jau varam atpazīt lietas, ko varētu saistīt ar priekšstatiem par mūsdienu datoru darbību. Tjūrings arī izveidoja vienu no pirmajiem programmējamajiem datoriem. attiecībā uz mākslīgo intelektu - Tjūringa tests, ko it kā mēģina lietot vēl šodien, ir viens no pirmajiem kvalitatīvi formulētajiem jautājumiem AI teorijā. kopumā tieši darba ar datoriem dēļ Alana Tjūringa vārds zinātnes vēsturē ierakstīts lieliem, oi ku lieliem burtiem (kkādā BBC aptaujā viņu iebalsoja kā 21. no 100 lieliskākajiem britiem).
treškārt. kad viņam bija tā pie 35 gadiem - tātad īsi pirms viņa traģiskās un bezjēdzīgās nāves - šis kungs ieinteresējās par dabas procesiem. par viņa atklājumiem un to secinājumiem varētu muldēt stundām un stundām no vietas - jo pētījumi būtībā bija par procesiem, kas nosaka to, "kā lietas ir". savus pētījumus gan viņš nepabeidza, un tika galā teju vai tikai ar zivju embriju veidošanos, bet vēlāk, pēc viņa nāves, tie noveda pie haosa teorijas un tās paradoksālā secinājuma, ka daba sevi sakārto pati. jeb - "for design to exsist, there doesn't need to be a designer". piemēriņam - matemātiska struktūra:
un krūmi:
neviens, protams, tos krūmus tā nav sastādījis, to dns vai kur nu vēl nav rakstīts, ka tiem vispār jāaug grupiņās, un neviens krūms neredz šo ainu no malas, lai noteiktu, kur tam jāaug - tomēr tie spējīgi veidot šādas struktūras. cits piemērs ir tīģera strīpas. vēl cits - putnu lidojumi kāšos un baros. un zivju bari. (tieši self organization un sistēmu pašsinhronizācija ir tā vieta, kurā šis viss sasaucas ar manām mācībām :)
vēl viens piemērs - veidots laboratorijā, kas ir ļoti būtiski, jo eksperiments, nevis novērojums, ir moderno dabaszinātņu pamatā - ir Belusova eksperimenti ar ķīmiskajām vielām, kas periodiski maina krāsu. tas ir ļoti interesanti - kādēļ gan šķidrumam kļūt sarkanam, ja pēc tam, bez ārējas ietekmes, tas atkal kļūs zils? tomēr tā var notikt, runa atkal ir par haosu un pašorganizāciju. bilde, lūk:
kaut arī A.T. terojia precīzi saskana ar šo eksperimenu, krievu ķīmiķis Belusovs un Tjūrings tā arī neuzzināja viens par otra pētījumiem - viņi bija dzelzs priekškara pretējās pusēs. ja Belusovs būtu lasījis Tjūringa darbus, viņš būtu varējis izskaidrot savus eksperimentus, bet viņš nevarēja. tādēļ tie netika publicēti; PSRS zinātnes priekšnieki vienkārši pateica, ka tā nevar būt. un viss. rezultāti tika "norakstīti" un ar zinātni Belusovs vairs nenodarbojās. briti pret savu celmlauzi tik žēlīgi nebija.
Tjūrings bija gejs. '52. gadā viņu par to tiesāja (piecdesmit otrajā gadā! pirms pusgadsimta! divas desmitgades pirms septiņdesmitajiem un tikai vienu pirms sešdesmitajiem!) un sodīja ar ķīmisko kastrāciju un hormonterapiju. tās rezultātā Tjūrings iedzīvojās dramatiskās garastāvokļa un uzvedības svārstībās un galu galā, 40 gadu vecumā, izdarīja pašnāvību - iekožoties ābolā, kurā pirms tam bija sašpricējis ciankāliju. šis notikums it kā esot iemūžināts Apple logo. Gordona Brauna teiktais šai sakarā, lūk:
http://www.number10.gov.uk/Page2057
ievērojams kungs galvenokārt trīs iemeslu dēļ. pirmais, manuprāt visnesvarīgākais - otrajā pasaules karā viņš uzlauza nacistu Enigmas kodu. protams, ka minētajā laušanā piedalījās kaudze ar cilvēkiem, bet Tjūrings tomēr ir minams kā galvenais. šo tēmu apskata, piemēram, filma "Enigma", diezgan nesena, kuras galvenais varonis būtībā ieņem Tjūringa vietu. sauc gan viņu savādāk un arī IR viņš savādāks - droši vien tādēļ, ka nevar īsti pastāstīt Alana Tjūringa dzīvesstāstu, neparādot britus kā riebīgu, aizpriedumainu tautiņu, kas priekšstatu par pareizu uzvedību dēļ ir gatavi nogalināt savus varoņus.
otrs iemesls - viņš piedalījies datoru un mākslīgā intelekta izstrādes pamatu likšanā. sākot jau ar to, ka pirmie nopietnie "datori", kā zināms, bija tieši WWII šifrējamās mašīnas, tai skaitā Tjūringa; kā arī ir tāda tīri teorētiska konstrukcija kā Tjūringa mašīna. mūsdienu datori nav Tjūringa mašīnas, tomēr šī loģiskā konstrukcija palīdz izprast algoritmu un procesoru darbību. piemēram, šeit redzamajā Tjūringa mašīnas algoritmā:
jau varam atpazīt lietas, ko varētu saistīt ar priekšstatiem par mūsdienu datoru darbību. Tjūrings arī izveidoja vienu no pirmajiem programmējamajiem datoriem. attiecībā uz mākslīgo intelektu - Tjūringa tests, ko it kā mēģina lietot vēl šodien, ir viens no pirmajiem kvalitatīvi formulētajiem jautājumiem AI teorijā. kopumā tieši darba ar datoriem dēļ Alana Tjūringa vārds zinātnes vēsturē ierakstīts lieliem, oi ku lieliem burtiem (kkādā BBC aptaujā viņu iebalsoja kā 21. no 100 lieliskākajiem britiem).
treškārt. kad viņam bija tā pie 35 gadiem - tātad īsi pirms viņa traģiskās un bezjēdzīgās nāves - šis kungs ieinteresējās par dabas procesiem. par viņa atklājumiem un to secinājumiem varētu muldēt stundām un stundām no vietas - jo pētījumi būtībā bija par procesiem, kas nosaka to, "kā lietas ir". savus pētījumus gan viņš nepabeidza, un tika galā teju vai tikai ar zivju embriju veidošanos, bet vēlāk, pēc viņa nāves, tie noveda pie haosa teorijas un tās paradoksālā secinājuma, ka daba sevi sakārto pati. jeb - "for design to exsist, there doesn't need to be a designer". piemēriņam - matemātiska struktūra:
un krūmi:
neviens, protams, tos krūmus tā nav sastādījis, to dns vai kur nu vēl nav rakstīts, ka tiem vispār jāaug grupiņās, un neviens krūms neredz šo ainu no malas, lai noteiktu, kur tam jāaug - tomēr tie spējīgi veidot šādas struktūras. cits piemērs ir tīģera strīpas. vēl cits - putnu lidojumi kāšos un baros. un zivju bari. (tieši self organization un sistēmu pašsinhronizācija ir tā vieta, kurā šis viss sasaucas ar manām mācībām :)
vēl viens piemērs - veidots laboratorijā, kas ir ļoti būtiski, jo eksperiments, nevis novērojums, ir moderno dabaszinātņu pamatā - ir Belusova eksperimenti ar ķīmiskajām vielām, kas periodiski maina krāsu. tas ir ļoti interesanti - kādēļ gan šķidrumam kļūt sarkanam, ja pēc tam, bez ārējas ietekmes, tas atkal kļūs zils? tomēr tā var notikt, runa atkal ir par haosu un pašorganizāciju. bilde, lūk:
kaut arī A.T. terojia precīzi saskana ar šo eksperimenu, krievu ķīmiķis Belusovs un Tjūrings tā arī neuzzināja viens par otra pētījumiem - viņi bija dzelzs priekškara pretējās pusēs. ja Belusovs būtu lasījis Tjūringa darbus, viņš būtu varējis izskaidrot savus eksperimentus, bet viņš nevarēja. tādēļ tie netika publicēti; PSRS zinātnes priekšnieki vienkārši pateica, ka tā nevar būt. un viss. rezultāti tika "norakstīti" un ar zinātni Belusovs vairs nenodarbojās. briti pret savu celmlauzi tik žēlīgi nebija.
Tjūrings bija gejs. '52. gadā viņu par to tiesāja (piecdesmit otrajā gadā! pirms pusgadsimta! divas desmitgades pirms septiņdesmitajiem un tikai vienu pirms sešdesmitajiem!) un sodīja ar ķīmisko kastrāciju un hormonterapiju. tās rezultātā Tjūrings iedzīvojās dramatiskās garastāvokļa un uzvedības svārstībās un galu galā, 40 gadu vecumā, izdarīja pašnāvību - iekožoties ābolā, kurā pirms tam bija sašpricējis ciankāliju. šis notikums it kā esot iemūžināts Apple logo. Gordona Brauna teiktais šai sakarā, lūk:
http://www.number10.gov.uk/Page2057