zaudētas kaujas

5:44pm: šodien internetā uzdūros nāves testam - tādam pat, kādu it crowdā Roja vārdā pildīja Moss. atcerējos, ka seriālā ar šī testa izpildīšanu sākās visādi smieklīgi notikumi, protams, pieņēmu, ka man būs tāpat, un ķēros pie darba. baigi smieklīgi nebija, jo viss beidzās ar "nosūtiet sms lai saņemtu kodu un uzzinātu..."

eh...

6:38pm: Silence is not sacrifice, Crucifixion is the easy life
žunāls sērgas mīļotājiem, lūk:



tātad ir iznācis.

kā jau tas ir ar pilnīgi jebkuru meniku albumu, šis nav pārāk līdzīgs nevienam no iepriekšējiem. bet nekā diži jauna tajā arī nav. gan meniku kontekstā - ģitāras un teksti vietumis pirms dziesmām kā Holy Bible (bet bez niknuma, uz kādu viņi, acīmredzot, vairs nav spējīgi), dažas (skaistās) dziesmas atsit Lifeblood, skaņas rok-krāsainums kā Send Away The Tigers (tomēr nevajadzētu domāt, ka albums ir iepriekšējo elementu apkopojums; iezīmes ir, bet šis tomēr ir kaut kas cits), gan arī vispār. ja Holy Bible (kā kura turpinājumu viņi pozicionē šo) bija diezgan novatorisks, tad šis pēc skanējuma ir vēl piederīgāks pagājušā gadsimta beigām kā Everything Must Go. bet tas arī nav slikti; brīžiem pat liekas, ka viņi kaut kādu nebūt "XX gs. noskaņu" šajā albumā tieši ar skaņu ir sasnieguši vismaz tikpat veiksmīgi, kā Vaeirs citkārt ar saviem tekstiem par Franko, nacistiem, emancipāciju, sociālismu, Dalailamu, utt.

jā, un šajā albumā visas dziesmas, protams, ar Ričija vārdiem.

ja pareizi saprotu, neviens singls no šī albuma netiks izdots. neviena īsti singlīga dziesma laikam arī nav. bet albums tiešām lielsks. noteikti viens no viņu labākajiem.

Overjoyed, me and Stephen Hawking, we laugh
We missed the sex revolution
When we failed the physical