spīdoša saulīte -

Marts 2019


	1


	2


	3


	4


	5


	6


	7


	8


	9


	10


	11


	12


	13


	14


	15


	16


	17


	18


	19


	20


	21


	22


	23


	24


	25


	26


	27


	28


	29


	30


	31

morita

aneksawlja

	Trešdiena, 18. Jūnijs 2008 19:36

Man nepatīk, ja man zvana tikai tad, kad pēkšņi atceras, ka es eksistēju.

Vispārīgi sen ir gribējies ar kādu parunāt par eksistenciālo varbūtību...

Ai, arī lietus laikā ūdens ir silts un paštaisītas laipiņas noder lai ielektu ūdenī par kapeiku tālāk un bez iespējām apdauzīt kājas.

mans šīsdienas secinājums: man patīk kāpt kokos, skraidīt ar basām kājām, cīnīties ar garām zālēm, braukāties ar laivu un visādas citādas iklaides, kas atgādina bērnību. ^^

kappate

Shadow

	Svētdiena, 22. Jūnijs 2008 14:44

Tātad par tavu eksistenci tomēr atceras.
Starp citu, kāda bij' tā paruna, kas notiek, ja par tevi runā?

Par bērnību - kad sēdēju rindā pie ārstes, tur bija daudz mazi bērni. Un viņiem neļāva uzvesties kā bērniem, teica, lai viņi noliekot to lietu un sēžot klusi, lai beidzot runāt muļķības. No tā visa es izspriedu, ka pusaudži vienkārši izmanto iespēju, ka viņiem īsti par sīkumiem nepiesiesies un beidzot dara visas tās mazās jaukās lietiņas, kas bērnu dienās bija ierobežotas..
Cik bezsakarīgi