Tātad par tavu eksistenci tomēr atceras.
Starp citu, kāda bij' tā paruna, kas notiek, ja par tevi runā?

Par bērnību - kad sēdēju rindā pie ārstes, tur bija daudz mazi bērni. Un viņiem neļāva uzvesties kā bērniem, teica, lai viņi noliekot to lietu un sēžot klusi, lai beidzot runāt muļķības. No tā visa es izspriedu, ka pusaudži vienkārši izmanto iespēju, ka viņiem īsti par sīkumiem nepiesiesies un beidzot dara visas tās mazās jaukās lietiņas, kas bērnu dienās bija ierobežotas..
Cik bezsakarīgi