Below are the most recent 3 friends' journal entries.

Thursday, March 19th, 2026
lmr	11:00p	ekrāni tramvajā šķību aci (jo jāšķielē, lai nebūtu jāpagriež seja) skatos, ko citi skatās. es nekad un neko (tikai lasu) neskatītos tramvajā – man ir kauns kaut ko skatīties publiski, un ja visi vēl redzētu mana algoritma sekas? nē, paldies. publiski skatīties reels un tik tok man šķiet kā publiski dročīt. sev pieskarties mani nav interesējis mēnešiem. un sev nepieskarties es varu ieteikt arī citiem, jo tas mēdz radīt šizīgus un intensīvus wet-dreams (nez kādi ir celibātā?), un tajos vienmēr ir dīvainas un tumšas klātbūtnes – sekss ar ēnainiem taustekļu mošķiem, un tad pēkšņi no biroja krēsla izspraucas loceklis, un visa mana sapņa apziņa velk pie tā kā magnēta. es arī sapratu, kas tajā visā ir tik uzrunājošs – tu pisies pats ar sevi! sapņot wet dream – tas ir pisties ar savām domām par to, kā jāpišas. tu pats pisies ar sevi un pats izpis sevi, un tu arī visu jūti dubultā vai trubultā, n-bultā, jo katru tēlu ir radījis tavs prāts, un tu esi visi šie tēli, un tādēļ šādi sapņi mēdz būt tik intense – visi (tu) var beigt reizē. tas viss ir mazliet kā “the piano teacher” sapnis, bet šis sapnis tiek tiešām piepildīts, jo tas ir tīrs sapnis, nevis mēģinājums to kroplā un "tīrā" veidā piepildīt realitātē. Current Music: Aphex Twin - Orphans (Comment on this)
Saturday, March 7th, 2026
lmr	9:07p	M man parādīja savu filmu. tā ir filma par ballītēm, un man ļoti nepatika tajā sevi redzēt. es arī sevi tā ikdienā neredzu. vai tiešām es vienmēr smaidu ar kaktiņiem uz leju? esmu daudz par šo smaidu domājis – man šķiet, ka tas ir tāds safe smaids, kas var būt piekritējs visām situācijas interpretācijām, tas vienlaikus smejas un raud un neko nesaprot. es esmu smaidījis arī ar kaktiņiem uz augšu, bet tas ir bijis ļoti lielos laimes brīžos un tikai ļoti tuvu draugu starpā. Current Music: I Saw the TV Glow OST – Planetarium (Inside) (Comment on this)
lmr	8:40p	sapnī biju piknikā mežā pie melnezera. sēdēju pie saulē balināta pelēka koka galda. manā priekšā auga koks, kas starp visu zaļo lapotni un skujotni vienīgais bija sārtām skujām un baltu mizu. tas bija apvīts ar tādu kā efeju, kas izskatījās pēc lielas un sārtas čūskas – tās lapiņas apliecās ap savu stumbriņu it kā tās apņemtu cilinindru, un lapiņas saulē mirdzēja kā zvīņas, bet zem tām tikai zariņi un tukšums, tāda doba rozā čūska. kokā bija arī dobums, kurā pēkšņi saskrēja īkšķa lieluma melnās skudras, un tad visa čūsku efeja sevi atdarīja, ataudzēja no koka, atkāpjoties no augšas uz leju, atstājot un atklājot stumbru baltu. tas bija tik skaisti un tik detalizēti! tad manā klēpī ielēkušas ūdeles rīklē nomirt ielīda cirslītis. pēc tam es biju skolā, darbā, un ieklīdis kādā dīvainā vannasistabā gleznotavu stāvā, kura gaitenī bija divguļamā gulta ar M. vannasistaba bija bez gaismas un ar krītainām sienām, kas sasmērēja manu ādu un vienīgo apģērbu (melnas apakšbikses) baltu, un es nevarēju saprast, no kurienes šajā tumšajā telpā nāk skaņa, kas līdzīga seklai elpošanai vai arī elpināšanai. es piegāju pie ventilācijas atveres, caur kuru redzēju citu tukšu telpu, un skaņa nāca no tās. kāds manuāli ar savu elpu ventilēja telpu. Current Music: The Knife - A Cherry On Top (Comment on this)